RĪGA, 24. marts — Sputnik. Latvijas austrumu robežas sakārtošanai un Valsts robežsardzes darba efektivitātes uzlabošanai nepieciešami aptuveni 80 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
"Pērnajā gadā palielinājies nelikumīgo robežšķērsotāju skaits. Migrācijas ceļi mūsdienās ir mainīgi, tāpēc Latvijai ir jābūt gatavai, ka centieni nokļūt ES, šķērsojot Latvijas austrumu robežu, var turpināties," – atzina Kozlovskis.
Pēc ministra teiktā, 80 miljoni eiro nepieciešami investīcijām robežsardzes infrastruktūrā līdz 2020.gadam.
Rihards Kozlovskis izteica cerību, ka valdības apņemšanās stiprināt iekšējo drošību neizpaliks un šī apņēmība ļaus pieņemt lēmumus par finansējuma piešķiršanu robežsardzei, informēja aģentūra LETA.
Viņš atgādināja, ka Igaunija jau ir apņēmusies savā austrumu robežā investēt aptuveni 75 miljonus eiro.
Kozlovskis arī norādīja, ka Latvijas robežsargu sadarbības līmenis ar Krieviju no nelegālās imigrācijas apkarošanas viedokļa ir apmierinošs, taču ne izcils.
Latvijai, vēstīja ministrs, ir sagatavots arī rīcības plāns imigrantu masveida pieplūduma gadījumā – iestājoties šādiem apstākļiem, robežsargiem palīgā nāktu Zemessardze.
Kopējā Latvijas un Krievijas robeža ir 296 kilometrus gara. 2 metrus augsto nožogojumu ar dzeloņstieplēm ir plānots uzstādīt atsevišķos robežas posmos 90 kilometru garumā. 10 km garš posms ir jau pabeigts. Nožogojums tiks celts vietās, kur nav dabisku šķēršļu – piemēram, purvu, upju, grāvju, un tā izmaksas sastāda "tikai" 17 miljonus eiro. Tātad, 63 miljoni eiro tiks atvēlēti austrumu robežas nostiprināšanai ar citiem paņēmieniem.
ZZS: vispirms jānoskaidro, kur tiks ieguldīts finansējums.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa paziņoja, ka diezgan ilgu laiku attieksme pret drošību ir bijusi vieglprātīga, taču pēc notikumiem Ukrainā un teroraktiem Parīzē situācija ir mainījusies. Jau šogad palielināts aizsardzībai paredzētais finansējums, tomēr jāatrod papildu līdzekļi austrumu robežas stiprināšanai un drošības dienestu vajadzībām. Viņa piebilda, ka šiem nolūkiem tomēr nebūtu jāveic šā gada valsts budžeta grozījumi.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK noteikti atbalsta drošības dienestu stiprināšanu, aģentūrai LETA sacīja partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš Eiropas Savienības ārējās robežas, tātad arī Latvijas austrumu robežas stiprināšanai un jāpanāk finansējuma piešķiršana no ES.
Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu drošības dienestiem, kas nodrošinātu efektīvāku darbu cīņā pret terorismu, sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Tiesa, viņš piezīmēja, ka vispirms ir jāsaprot, kam līdzekļi ir nepieciešami – jaunām iekārtām, jauniem darbiniekiem vai algu paaugstināšanai. Brigmanis atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu ne tikai 2017.gada budžetā, bet, iespējams, jau šogad.