Rīga, 14. maijs — Sputnik. Iekšlietu ministri no valstīm, kas veido Šengenas zonas ārējo sauszemes robežu, sapulcējās ungāru pilsētā Segedā, ziņo LETA.
Sanāksmē piedalījās Ungārijas, Igaunijas, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas un Lietuvas iekšlietu ministri, kā arī Latvijas IM vadītājs Rihards Kozlovskis un Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.
Kozlovskis telefonsarunā pastāstīja, ka ministri apsprieduši robežu nostiprināšanas problēmu un nolēmuši, ka līdz gada beigām jālikvidē pagaidu robežkontrole valstīs, kur tā tika ieviesta. Tāpat ministri secinājuši, ka valstīm vajadzētu sadarboties divpusējā līmenī, nevis tikai Eiropas Savienības ārējo robežu drošības aģentūras ietvaros.
Turklāt Kozlovskis piebilda, ka visi foruma dalībnieki iestājās pret naudas sodu par atteikšanos pieņemt bēgļus. Latvija, tāpat kā agrāk, iestājās par brīvprātīgu pieņemšanu, robežkontroles pastiprināšanu uz un cīņu ar migrācijas cēloņiem.
Piektdien uzstājoties Igaunijas bijušā prezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktajā konferencē Tallinā, Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda atgādināja, ka Igaunija neatbalsta piespiedu bēgļu sadales ES dalibvalstīs principu un kvotu sistēmas piemērošanu attiecībā uz bēgļu uzņemšanu, kā arī iestājas par plašāku valstu iesaistīšanu problēmas risinājumā, raksta Sputnik Igaunija.
"Mēs nevaram atdalīt vienu no otra tādus jautājumus kā tirdzniecība, ekonomika, politika un migrācija, mums vajadzīga vienota, kompleksa pieeja. — uzsvēra Kaljuranda. — Tas, ka šobrīd bēgļu skaits sasniedzis gandrīz 70 miljoni cilvēku, liecina par attīstības sadarbības neveiksmi. Mums vajadzētu pārskatīt savu attīstības sadarbības politiku."
"Mums jābūt pragmatiskiem un jāskatās uz lietām reāli, jāuzsāk pārrunas tieši ar katru valsti, no kura Eiropā ierodas migranti. — aicinājusi Igaunijas ĀM vadītāja. —Ir jānonāk līdz migrantu plūsmas cēloņiem un jānodrošina, lai šīs valstis palīdzētu mums, piemēram, noslēdzot ar mums līgumus par nelegālo imigrantu readmisiju."
Iepriekš Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite norādījusi, ka EK piedāvātie piespiedu pasākumi neveicina ES vienotību un migrācijas krīzes noregulēšanu, bet automātiskais bēgļu sadales mehānisms kļūs par migrantu uzaicinājumu.
Šobrīd Igaunija ES bēgļu pārvietošanas ietvaros ir pieņēmusi 19 cilvēkus no Grieķijas. Latvijā pašlaik atrodas 23 cilvēki, un vēl 20-30 ieradīsies maijā.
