RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Ekonomikas augstskolas Vispasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Andrejs Suzdaļcevs pauda viedokli par to, ka patiesībā nevienam Latvijā nerūp tas, kā jūtas krievvalodīgie iedzivotāji.
Pirmdien Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis pavēstīja, ka vēlas darīt visu iespējamo, lai krievvalodīgie iedzīvotāji nejustos atsvešināti. Pēc politiķa domām, Latvijā patiešām rit cīņa par krievvalodīgo iedzīvotāju dvēselēm, un varas iestādēm ir jāsper soļi, lai krievvalodīgie iedzīvotāji nejustos sveši, uzsvēra premjers.
"Eiropas centrā mēs vērojam unikālu situāciju. No vienas puses, daudzi patiešām izmanto Latviju kā pakāpienu, lai saņemtu Eiropas Savienības pilsonību. Tomēr krievi, kas dzimuši Latvijā un dzīvo valstī kopš bērnības, vietējās valdības acīs ir "otrās šķiras" cilvēki, un attieksme pret tiem veidota uz etniskā nacionālisma bāzes," – atzīmēja Suzdaļcevs.
Krievvalodīgo iedzīvotāju diskiminācija nelabvēlīgi ietekmē investīcijas no Krievijas un rezultātā kaitē pašiem latviešiem, uzsvēra eksperts.
"Preces eksportam iet ar lielām grūtībām. Šī pašnāvnieciskā politika veidota, par pamatu izmantojot pastāvīgo mītu par gaidāmo Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs. Loģiski: kādas var būt investīcijas no valsts, kas tevi teju teju sagrābs? Pret Krieviju vērstās retorikas brīvība, Latvijas iekšējā un ārpolitika attiecībās ar Krieviju un krieviem rezultātā ved pie tā, lai atbalstu saņemtu no Eiropas Savienības.
Taču pēc Brexit mēs redzam, ka ES nepaplašināsies. Pati Eiropas Savienības ideja pārdzīvo nopietnu krīzi, un ir jāmekle kaut kādi atbalsta punkti. Bez iesīkstējuša ienaidnieka tēla iztikt neizdosies. Tā nu Latvijas elite nosprieda, ka labājā izeja ir tikt galā ar pašmāju krieviem.
Premjerministra paziņojums ir mēģinājums zondēt iedzīvotāju reakciju. Pagaidām būtu pāragri runāt par krievu tiesību uzlabošanos – krievu kopiena ir plastiska, sagatavota un ekonomiski izglītota. Valdība baidās no konkurences, baidās, ka sabiedrība saplūdīs un pārvērtīsies par krievu un latviešu valsti. Nav jau pirmā reize, kad Latvijas un Igaunijas politiskā elite demonstrē "rūpes" par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, taču laiks rāda, ka tamlīdzīgi paziņojumi nav nekas cits, kā vien politiska konkunktūra," – secināja eksperts.
