RĪGA, 27. jūnijs – Sputnik. Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis iepazinās ar ziņojumu par potenciālajiem draudiem Latvijas sabiedrībai un aicināja darīt visu iespējamo, lai krievvalodīgie iedzīvotāji nejustos atsvešināti.
Agrāk Latvijas Ministru kabinets iepazinās ar slepenajiem pētījumiem par valsts iedzīvotāju noskaņojumu. Pētījumu "Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā" veica Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra darbinieki.
Pēc Kučinska domām, Latvijā patiešām notiek cīņa par krievvalodīgo iedzīvotāju "dvēselēm". Latvijas pienākums ir darīt visu nepieciešamo, lai krievvalodīgie iedzīvotāji nejustos sveši, pavēstīja premjerministrs.
Pētījums liecina, ka apgalvojumam "Latvijā atdzimst fašisms" pilnībā vai daļēji piekrīt 30,9% iedzīvotāju. Savukārt uz jautājumu "Vai jūtaties piederīgs Krievijai?" apstiprinoši atbildēja 12,7% respondentu.
Mazliet vairāk nekā piektā daļa respondentu – 21,7% pozitīvi vērtē Krievijas simbolikas izmantošanu 9. maijā. Tikpat daudz aptaujas dalībnieku uzskata, ka krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota. Latviešu vidū šādu viedokli pauž 10%, krievvalodīgo vidū – 41,3%. Rīgā tam piekrīt 36%, Daugavpilī – vairāk nekā puse iedzīvotāju.
Uz jautājumu "Vai jūtaties piederīgs Krievijai?" 12,7% respondentu atbildēja "jā, noteikti" vai "drīzāk jā". Pie tam latviešu vidū šādas atbildes deva 3,6%, valsts krievvalodīgo vidū – 28,3%, rīdzinieku vidū – 14,9%, Daugavpils iedzīvotāju vidū – 33%.
Nepilsoniskā aizsardzība
Latvijā dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku, no tiem vairāk nekā 250 tūkstoši ir krievvalodīgie. Lielākoties tie ir nepilsoņi – valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kas nav saņēmuši Latvijas pilsonību pēc tās neatkarības iegūšanas 1991. gadā. Viņi nevar piedalīties vēlēšanās un ieņemt amatus valsts sektorā.
Latvijā rit cīņa par nepilsoņu tiesībām. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputātu – Andreja Mamikina, Tatjanas Ždanokas un Janas Tomas (Igaunija) petīcija par nepilsoņu politiskajām tiesībām saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu un tika nodota attiecīgajā EP komitejā. Atbilstoši tās izskatīšanas rezultātiem iniciatīvas autori uzskata, ka tiks izveidota komisija, kuras uzdevums būs Eiropas Savienības likumdošanas pārkāpumu izmeklēšana.