RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. "Krievu cilvēki, krievu kultūra tiek apspiesti un vajāti. Varam minēt milzum daudzus piemērus tam, kā ārvalstīs tiek apspiestas likumīgās, starptautiskajās tiesībās paredzētas krievu cilvēku intereses valodas, kultūras un izglītības jomās. Mēs zinām, kas šajā sfērā notiek Latvijā, Igaunijā, Ukrainā un virknē citu valstu," – norādīja Valentīna Matvijenko Livādijas starptautiskajā forumā "Krievu pasaule: problēmas un perspektīvas", informē RIA Novosti.
Viņa uzsvēra, ka Krievija nevēlas "to visu mierīgi vērot". "Krievija ir atbalstījusi un atbalstīs savus tautiešus ārvalstīs," – pauda politiķe.
Federācijas Padomes spīkere izteica domu par to, ka krievu tautiešiem ārpus Krievijas robežām ir jābūt iespējai saglabāt sakarus ar vēsturisko dzimteni, apgūt krievu valodu un izzināt kultūru. Viņiem ir jājūt, ka viņi ir krievi, lai kādā valstī viņi dzīvotu.
Pie tam Matvijenko atzīmēja, ka virkne valstu aug spriedze attiecībā pret Krieviju, izplatās rusofobija un vērojami mēģinājumi "izolēt savus pilsoņus no lielās krievu kultūras", aizbildinoties ar viņu šķietamu nelojalitāti mītnes valstī.
"Sauksim lietas īstajos vārdos – necienīga politika. Īpaši daudz krievu ārpus Krievijas dzīvo Ukrainā, Baltkrievijā, Moldāvijā, Baltijas valstīs… Neviens un nekad nav minējis faktus un piemērus viņu nelojalitātei, centieniem virzīt Krievijas politiskās un ekonomiskās intereses, kaitējot mītnes zemes interesēm," – norādīja Federācijas Padomes spīkere.
Politika tautiešu jautājumā ir novecojusi
Krievijas pienākums ir pastiprināt darbu, kas saistīts ar ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizsardzību, uzskata Krievijas Federācijas Padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko.
"Apstākļos, kad strauji, burtiski mūsu acu priekšā norit starptautiskās situācijas tektoniskās izmaiņas, mēs nedrīkstam rīkoties saskaņā ar vecajiem šabloniem," – viņa pavēstīja.
Valentīna Matvijenko piezīmēja, ka nesen šo uzdevumu prioritāro darbu sarakstā iekļāvusi arī jaunā Krievijas tiesībsardze Tatjana Moskaļkova.
Pirmkārt, atzīmēja politiķe, ir jānodrošina valsts politikas pasākumu efektivitāte attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem un atbilstoša to īstenošanas kontrole. Nereti pasākumu plāni tiek veidoti, neņemot vērā tautiešu mītnes reģionu specifiku, viņu sociāli ekonomiskā stāvokļa īpatnības un politisko situāciju, konstatēja Matvijenko.
"Nepieciešams aktualizēt lielāko daļu normatīvi tiesisko dokumentu šajā jomā. Kā zināms, Krievijas valsts politikas galvenie virzieni jautājumā par ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem tika apstiprināti jau 1994. gadā un lielā mērā ir novecojuši. Dažkārt pat spēkā esošs dokuments paredz tā īstenošanu no sen likvidētu izpildvaras iestāžu puses," – paskaidroja spīkere.
Viņa atzīmēja, ka arī tautiešu organizācijām viņu mītnes zemēs ir jāpanāk ietekme uz valsts varas iestāžu lēmumiem, kas skar viņu tiesības un intereses. "Krievu pasaulei ir jākļūst par globālu faktoru, kas tiek ņemts vērā nacionālajā un globālajā līmenī," – uzsvēra politiķe.
