RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik. Eiropas Savienībai ir jāuzsāk pret Krieviju vērsto sankciju pakāpeniska atcelšana, pavēstīja Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs.
Viņš paskaidroja, ka Eiropas valstu politisko pārstāvju vidū rit diskusija par to, ka pasākumi pret Krieviju ir kļūdaina metode, informē RIA Novosti, atsaucoties uz televīzijas kanālu ORF TV.
Austrijas Ārlietu ministrijas vadītājs norādīja, ka ierobežojumi ir jāatceļ līdztekus progresam Minskas vienošanos izpildes jomā.
"Es uzskatu, ka mūsu pienākums ir pakāpeniski izveidot situāciju, kurā par ikvienu Minskas protokola īstenošanas soli tiks pakāpeniski atceltas sankcijas," – teica Kurcs.
Diplomāts atzīmēja, ka pienācis laiks "spert lielu soli pretī Krievijai" un pauda cerību, ka arī Maskava savukārt nāks pretī Eiropai.
Kurca ierosinājums izskanēja pēc EDSO priekšsēdētāja, Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera vārdiem par iespēju pakāpeniski atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas ar noteikumu, ka tiks novērots progress Minskas vienošanos izpildes procesā.
Ministrs ierosināja izvērtēt šādu iespēju, ja tiks novērots progress protokolu īstenošanā. Iepriekš arī Vācijas ekonomikas un enerģētikas ministrs Zigmārs Gabriels ierosināja sākt dialogu par sankciju pakāpenisku atcelšanu.
Nepamatota saruna
Eiropas Savienība uzskata, ka sankciju atcelšana ir cieši saisktīta ar Minskas vienošanos īstenošanu. Maskava norāda, ka uzskata šo saikni par absurdu, jo Krievija nav iesaistīta Ukrainas konfliktā un ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk atrisināt situāciju. Krievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka sankciju atcelšanas kritēriji netiks apspriesti.
Viņš paskaidroja, ka šāds jautājuma konteksts tikai mudina Kijevu nesodīti sabotēt Minskas protokolu realizāciju. Politiķis atzīmēja, ka Krievijas un ES saiknes kļuvušas par Ukrainas valdības bezatbildīgās izturēšanās ķīlnieci.
Vienlaikus Eiropā briest nesaskaņas jautājumā par sankciju automātisku pagarināšanu. Piecas valsts – Ungārija, Kipra, Grieķija, Itālija un Slovākija vēlas ierosināt ierobežojumu mīkstināšanu.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā. Pēc 2014. gada 17. martā Krimā notikušā referenduma par pievienošanos Krievijai, ES valstis ieviesa individuālas sankcijas, kas vērstas pret "Ukrainas teritoriālās vienotības un neatkarības apdraudējumu". 2014. gada jūlijā ES un ASV no individuālām sankcijām pret fiziskām personām pārgāja pie sektorāliem pasākumiem, kas skar veselas ekonomikas nozares. Rezultātā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kas pievienojušās minētajām sankcijām. 2015. gada jūnijā Krievija pagarināja pārtikas embargo uz gadu – līdz 2016. gada 5. augustam.
