RĪGA, 14. jūnijā – Sputnik. Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs apgalvo, ka pussalas ekonomika ir gatava iespējamai sankciju režīma pagarināšanai no rietumvalstu puses, vēsta RIA Novosti.
Jau ziņots, ka 21. jūnijā ES jāpieņem lēmums par sankciju termiņa pagarināšanu attiecībā uz Krieviju. Pieņemtais lēmums tiks apstiprināts 24. jūnijā ES dalībvalstu ārlietu ministru apspriedē.
"Mēs gatavojāmies "ilgam termiņam". Šajā gadījumā sapratām, ka sankcijas tuvāko desmit gadu laikā netiks atceltas, vismaz attiecībā uz Krimu. Lieta tāda, ka ar laiku sankciju režīms tik un tā tiks atvieglots, jo Eiropas valstis pašas cieš no šīm procedūrām, un tās nevienam nav vajadzīgas," — teica žurnālistiem Aksjonovs.
"Es domāju, ka Krimā šis režīms darbosies ilgi, un ārvalstu kompānijām nebūs iespējas strādāt pussalas teritorijā. Mēs bijām tam gatavi jau iepriekš, tāpēc mūs tas it nemaz nepārsteidz," — piebilda republikas vadītājs.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā. ES valstis ieviesa individuālas sankcijas pret fiziskām personām, kas saglabāsies līdz 2016. gada 15. septembrim. Sektorālie pasākumi, kas skar veselas ekonomikas nozares, darbojas līdz 31. jūlijam, bet sankcijas pret Krimu, kas iekļāvās Krievijas sastāvā, – līdz 23. jūnijam. Rezultātā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kas pievienojās pret to vērstajām sankcijām. 2015. gada jūnijā Krievija tūlīt pēc ES lēmuma pagarināja pārtikas embargo uz gadu – līdz 2016. gada 5. augustam.
Krima un Sevastopole atgriezās Krievijas sastāvā pēc 2014. gada martā veiktā referenduma, kurā vairākums iedzīvotāju atbalstīja atkalapvienošanos ar Krieviju. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt ir norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Krievija pieņēma šo izvēli un lēmumu — tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās.
