RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Ligūrijas (Itālija) padomes locekļu grupa iesniedza izskatīšanai rezolūcijas projektu ar prasību oficiāli atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu un atcelt pret Krieviju vērstas sankcijas, vēsta Sputnik Igaunija.
Šo iniciatīvu iesniedza reģionālie likumdevēji no partijas "Ziemeļu Līga" (ZL). Dokumentu parakstījuši 16 padomes locekļi (kopā padomē strādā 31 deputāts), tie pārstāv visas Ligūrijas valdošās partijas.
"Balsojums par mūsu rezolūciju notiks reģionālajā padomē 7. jūnijā, un mēs esam pārliecināti, ka šis dokuments tiks pieņemts," — norādīja ZL līderis bijušais Itālijas parlamenta deputāts Edoardo Riksi. Martā viņš apmeklēja Maskavu un Rjazaņu Ligūrijas delegācijas sastāvā.
Politiķis aktīvi iestājas par ekonomiskās sadarbības attīstību starp Itālijas reģioniem un Krieviju, un uzskata, ka rezolūcijas pieņemšana kļūs par svarīgu politisku signālu Eiropai, kurai jāatjauno pilnvērtīgs un atklāts dialogs ar KF.
"Krievija ir mūsu svarīgākais politiskais un ekonomiskais partneris. Mūsuprāt, Eiropa bez Krievijas — tā nav Eiropa. Domāju, ka ES pēc iespējas ātrāk jāmaina sava nostāja attiecībā uz Krieviju, ko mēs uzskatām par neatņemamu mūsu kontinenta daļu," — uzsvēra Riksi.
Ligūrijas reģionālās valdības loceklis nosauca rezolūciju par "sāpju kliedzienu". Spriežot pēc Riksi vārdiem, ir svarīgi, lai Krievija atkal atvērtu Itālijai savu tirgu, jo sankciju dēļ daudzi uzņēmumi cieš lielus zaudējumus.
"Mūsu reģions taču vēsturiski ir saistīts ar Krieviju jau vairākus gadsimtus. Ekonomiskās un kultūras attiecības ar jūsu valsti pastāvēja jau viduslaikos. Tāpēc mums ir svarīgi, lai šodien atzītu visi Krimas tiesības brīvi noteikt savu likteni," — norādīja Riksi.
"Krima ir Krievijas sastāvdaļa, tas ir sen zināms vēsturisks fakts. Šajā jautājumā domas dalīties nevar, un pozīcijai, ko Krimas iedzīvotāji pauda referendumā, ir jābūt starptautiski atzītai," — viņš noteica.
Rezolūcijas apstiprināšanas gadījumā Ligūrijas reģionālās padomes priekšsēdētājs un reģiona vadītājs saņems pilnvaras aktīvam darbam ar Itālijas valdību un parlamentu, ar ES institūcijām ar mērķi uzlabot attiecības starp ES un KF, kā arī veicināt komitejas izveidi parakstu vākšanai, lai atceltu pret Krieviju vērstās sankcijas. Rezolūcijai ir rekomendējošs raksturs.
Pagājušajā nedēļā līdzīga rezolūcija tika iesniegta izskatīšanai ekonomiski attīstītākajā un lielākajā Itālijas reģiona padomē – Lombardijā. "Lombardijas Līgas" vadītājs, nacionālā parlamenta deputāts Paolo Grimoldi pavēstīja, ka balsojums par šo dokumentu reģionālā padomē notiks 7. jūnijā.
Opozīcijā esošā "Ziemeļu līga" sākotnēji asi kritizēja Rietumu pozīciju attiecībā uz Krimu un ES sankcijas pret Krieviju. 2014. gada oktobrī šīs partijas delegācija ar nacionālo sekretāri Mateo Salvini vadībā apmeklēja Krimu un Maskavu. Pēc tam itāļu politiķi ieradušies uz KF Valsts Domes sēdi, ģērbušies kreklos ar uzrakstu "Nē sankcijām pret Krieviju". Salvini, kurš Apenīnos ir ļoti populārs, kļuva par pirmo Itālijas partijas līderi, kas atklāti atbalstīja Krimas atkalapvienošanos ar Krieviju.
Pirmais Itālijas reģions, kura vadība iekļāva darba kārtībā jautājumu par nepieciešamību atzīt Krimas tiesības uz pašnoteikšanos, kā arī atcelt sankcijas, bija Veneto. 18. maijā reģionālā padome apstiprināja rezolūciju, kas aicina nacionālo valdību nosodīt Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Krimu un censties panākt pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu.
Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās, iestājoties krīzei Ukrainā. 17. martā Eiropas Savienība sekoja ASV un ieviesa sankcijas pret Krieviju. Vispirms tika ieviestas individuālas sankcijas pret Krievijas un Ukrainas pilsoņiem, ko ES uzskata par vainīgiem Ukrainas teritoriālās vienotības graušanā – 149 fiziskām personām un 37 uzņēmumiem tika iesaldēti aktīvi un liegta iebraukšana ES teritorijā. To starpā ir krievu uzņēmēji un amatpersonas, kā arī pašpasludināto Doņeckas un Luganskas Tautas Republiku zemessardzes un valdības pārstāvji
10. martā ierobežojošie pasākumi tika pagarināti līdz 2016. gada 15. septembrim.
Sektorālie ierobežojošie pasākumi – tā saucamās ekonomiskās sankcijas saglabāsies līdz 2016. gada 31. jūlijam.
Atbildot uz šiem pasākumiem, Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas pievienojās minētajām sankcijām. 2015. gada jūnijā Krievija pieņēma lēmumu saglabāt pārtikas produktu embargo līdz 2016. gada 5. augustam.
