RĪGA, 21. maijs — Sputnik, Marina Petrova. Piektdien, 20. maijā Rīgā sākās Krievu kultūras dienas. Festivāla ietvaros organizētās izstādes, koncerti un ekskursijas būs spilgtas, daudzveidīgas un autentiskas. Pasākumi notiks bez maksas vai gandrīz bez maksas.
Krieviski par galveno
Krievu kultūras dienu galvenā iezīme – tās nekad neatkārtojas. 91 gadu organizatoriem ir izdevies atrast kaut ko jaunu, lutināt Latvijas iedzīvotājus gan intelektuāli un garīgi, gan arī vizuāli. Galvenais – visam jānotiek krievu valodā, un tā ir neapšaubāma priekškrocība, uzskata prezidents Raimonds Vējonis.
"Latvija vienmēr ir bijusi vieta, kur dzīvo dažādu tautību pārstāvji. Kultūru daudzveidība vienmēr ir bagātinājusi mūsu sabiedrību un prasījusi mūsu prasmes piedalīties dialogā un ieklausīties apkārtējos, tādējādi veidojot ceļu pretī labākai Latvijai, — valsts galva teica Krievu kultūras dienu atklāšanas pasākumā Lielajā ģildē. – Katram cilvēkam ir jāapzinas savas saknes, ir jāsaprot un jāzina sava kultūra un tradīcijas. Tas stiprina mūsu identitāti un palīdz atrast vietu mūsdienu globālajā pasaulē. Ir svarīgi zināt tos, kas ir mums līdzās, saprast viņu paražas un veidot sabiedrību, kuras pamatos likta savstarpēja cieņa."
Organizatori ļoti priecājās par uzmanību no valsts vadītāja puses.
"Tas ir ļoti svarīgi, ja valsts vadītājs atbalsta un saprot mūsu pamata uzdevumus, mūsu vēlmes, un katrā vēstulē novērtē mūsu darbu sabiedrības saliedētības, kultūru dialoga paplašināšanās, dažādu vienā valstī dzīvojošo cilvēku sadarbības labā," – atzina Krievu kultūras dienu organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs Jurijs Kasjaničs.
"Mēs esam kļuvuši par savdabīgu kultūras tiltu starp Latviju un Krieviju," — piebilda organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs Vlads Bogovs.
Krievi ar senču saknēm Krievijā
Latvijas prezidenta vārdi precīzi aprakstīja situāciju Krievu kultūras dienu tradīcijas veidošanās pirmsākumos. Tas notika pirms 91 gada Tallinā.
"Tolaik krievu imigranti dažādās valstīs uztraucās par to, kā saglabāt krievu kultūru, esot tālu no Krievijas. Tika pieņemts lēmums veidot vienotu brendu – Krievu kultūras dienas. Tiesa, toreiz tā bija tikai viena diena. Iniciatīvu atbalstīja Eiropā, tai pievienojās 17 valstis. Latvijā tradīcija ienāca jau pēc gada – 1925. gadā un pastāvēja līdz 1940. gadam. Projekts izrādījās pietiekami dzīvotspējīgs. Šīs dienas organizēja ļoti augsta līmeņa inteliģence," – Sputnik pastāstīja organizācijas komitejas priekšsēdētāja Irina Koņajeva.
Pēc padomju perioda sākuma Krievu kultūras dienas nedaudz piemirsās.
"Tas bija saistīts ar emigrāciju, un padomju laikos neviens negribēja šīs dienas atcerēties. Taču, kad PSRS sabruka un izrādījās, ka mēs visi esam ārvalstīs, radošās sabiedrības bija nopietni sašķeltas," – viņa turpināja.
Izrādījās, ka radošie kolektīvi ir ne tikai sašķelti – tie neprata eksistēt jaunajos apstākļos, jo padomju laikos nekāds īpašais atbalsts krievu kultūrai uz vietas netika sniegts. "Bija centrālā nodaļa, kas pārraidīja izrādes un baletus, bija viesizrāžu, biezu zinātniski populāro un literāro žurnālu sistēma, taču padomju republikās galvenokārt tika atbalstīta vietējo nāciju kultūra," – uzskata Irina Koņajeva.
Tikai pēc vairākiem gadiem sašķeltība izvērtās tik vērienīgā projektā kā Krievu kultūras dienas.
"Bija 2011. gads. Krievu kultūras un sabiedriskie darbinieki nosūtīja vēstuli kultūras ministram, lai uzzinātu viedokli par Krievu kultūras dienu tradīcijas atdzimšanu. Ministrijas pārstāvji pavēstīja, ka viņiem nav iebildumu, taču naudu viņi nedos. Mēs ķērāmies pie darba. Tolaik vēl nezinājām, kāds būs rezultāts – ierosme bija ļoti neparasta. Biežāk pie mums te notika starpvalstu līmenī organizētas Krievu kultūras dienas vai pasākumi," – atcerējās mūsu sarunu biedre.
Pat paši organizatori negaidīja, ka viss savērpsies īstā virpulī. Ideju atbalstīja Latvijas Pareizticīgo baznīca, pēc tam – Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca, Rīgas dome un Krievijas vēstniecība Latvijā. Rīgas dome piešķīra telpas. Uz ielūgumiem apmeklēt atklātos pasākumus atsaucās prezidents Valdis Zatlers, ieradās gan Mitropolīts un Vecticībnieku baznīcas pārstāvji, gan Krievijas vēstnieks un deputāti. Pasākuma datumi bija rūpīgi izraudzīti: no 24. maija, kad tiek svinēta Slāvu rakstības un kultūras diena (sv. Kirila un Metodija diena), līdz pat 6. jūnijam – Aleksandra Puškina dzimšanas dienai. Pirmajā gadā tika organizēti 70 pasākumi.
"Mēs toreiz vienkārši publicējām informāciju: visi, kas vēlas, var pievienoties un organizēt pasākumus Krievu kultūras dienu ietvaros. Paši negaidījām, ka atsaucība būs tik liela," – atzinās Irina Koņajeva.
Apaugot tradīcijām
Toreiz parādījās pirmās tradīcijas, piemēram, prjaņiks, kas tagad jau kļuvis par Krievu kultūras dienu neatņemamu elementu.
"Otrajā gadā mēs jau sagatavojām savu avīzi "Russkije dņi" ar pasākumu programmu, — stāstīja Irina Koņajeva. – Pērn mēs izdomājām, ka izlaidīsim savas pastmarkas. Viena no tām bija veltīta Krievu kultūras dienu tradīcijas 90. gadadienai, otrā tika izdota par godu Jelpidifora Tihoņicka – 1925. gada Krievu kultūras dienu organizatora jubilejai. Šogad sadarbībā ar Latvijas Pareizticīgo baznīcu laidīsim klajā pastmarku, kas būs veltīta svētā mocekļa Jāņa Pommera Rīgas un Latvijas arhibīskapa 140. dzimšanas dienai. To veiksim sadarbībā ar Latvijas Pastu, tātad markas būs iespējams arī izmantot."
Atliek iegādāties ne vien markas, bet arī biļetes, ja vien tās izdosies atrast. Aptuveni 70% pasākumiem ieejas maksas nav, pārējiem tā ir pavisam niecīga. Desmit dienu laikā (no 9. līdz 15. maijam) tika pārdoti apmēram astoņi tūkstoši biļešu. Reiz organizatori aplēsa, ka visu Krievu kultūras dienu ciklu apmeklējuši 30 tūkstoši cilvēku.
Pēc krievu notīm
Apmeklētāju skaits nepārsteidz, ja ņemsim vērā faktu, ka Krievu kultūras dienas ir ļoti daudzveidīgas. "Žanru programma ir ļoti plaša, šeit ir viss – gan klasiskā, gan tautas mūzika, izstādes, kino, ekskursijas, lekcijas, izrādes, priekšnesumi, pareizticīgo jauniešu balle. Plaša ir dekoratīvi lietišķās mākslas programma, notiks dažādas meistarklases," – stāsta Irina Koņajeva. Viņa īpaši ieteica apmeklēt pareizticīgo jauniešu balli: "Otro gadu no vietas viņi organizēs Brīnumainās krāsas labdarības balli. To ir vērts redzēt, jo garīgi bagāti jaunieši cenšas organizēt īstu balli tā, lai tā būtu izklaidējoša, skaista un saturīga, lai tiktu ievērota estētika – ar skaistām balles kleitām un kostīmiem."
Klasiskā mūzika ir neatņemama Krievu kultūras dienu daļa, taču skanēs ne tikai klasika.
"Mēs cenšamies, lai vienā koncertā skanētu gan klasiskā mūzika, gan arī cita veida mūzika, kas dāvā masveidību un spilgtumu," – stāstīja Krievu kultūras dienu atklāšanas koncerta programmas sastādītāja Ludmila Piese. Organizatori īpaši izcēla koncertu baleta studijā "Rondo" un Valsts Krievu tautas instrumentu orķestra "Meteļica" (Sanktpēterburga) viesizrādes – orķestris uzstāsies Rēzeknē. Irina Koņajeva stāsta, ka profesionāls krievu tautas instrumentu orķestris Latvijā nav uzstājies vairāk nekā 20 gadus.
Kur mūzika, tur arī dzeja. "Šogad notiks tradicionālais starptautiskais dzejas festivāls "Baltijas strofa". Tas ritēs četras dienas. Festivālā izveidojušies četri tradicionālie formāti "Rakstu almanahs", "Bilingvālais vakars", "Dzimtās valodas vakars" un "Hanzas vakars", kurā piedalās mūsu viesi no Hanzas valstīm. Šogad pirms festivāla "Baltijas strofa" notiks vēl viens literārais vakars. Pašlaik internetā notiek Baltijas krievu poēzijas čempionāts. Krievu kultūras dienu ietavots tiks organizēts šī čempionāta dalībnieku vakars," – solīja Jurijs Kasjaničs.
Ar krieviem saistītās vietas
Par īstu Krievu kultūras dienu pērli ir kļuvusi ekskursiju programma. Biļetes tiek izpirktas gandrīz tūlīt.
"Ekskursiju tematika ir ļoti interesanta. Tās vada cilvēki, kuri strādā arhīvos un bieži pat apmāca gidus. Daudzi gidi paši apmeklē ekskursijas, lai papildinātu savas zināšanas, — atzinās Irina Koņajeva. – Pirmo reizi programmā iekļauta Rundāles pils. Ekskursijā tiks pastāstīts par Rundāles pils saikni ar krievu kultūru. Rīgā un Latvijā ir ļoti daudz ar krievu vēsturi un krievu dzīvi saistītu vietu."
"Mums ir ļoti daudzveidīga stila ekskursiju vadītāji, — turpināja Latvijas Krievu kultūras mantojuma institūta vadītāja Tatjana Feigmane. – Ir atsevišķas ekskursijas bērniem. Šogad mums pievienojušies jauni gidi. Mūsu institūts pašlaik piedāvāja 14 ekskursijas un 2 lekcijas. Šī programmas daļa kļūst arvien populārāka, un ekskursijas organizēs arī Latvijas Pareizticīgo baznīca, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca, Rēriha biedrība un virkne citu sabiedrisko organizāciju. Tiks organizētas arī lekcijas par vietām Rīgā, kas saistītas ar krieviem."
