RĪGA, 1. maijs — Sputnik. ASV Priekšstāvju palātas locekļi – demokrāts Eliots Endžels un republikānis Ādams Kīzingers iesnieguši Kongresā Ukrainas Stabilitātes un demokrātijas aktu (Stability and Democracy (STAND) for Ukraine Act), tiek ziņots preses relīzē, kas publicēta Kongresa apakšpalātas Starptautisko lietu komitejas mājas lapā, vēstīja RIA Novosti.
Politiķi ierosina atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, ja ASV prezidents iesniegs Kongresā pierādījumus, kas apliecinās "Ukrainas suverenitātes atjaunošanos Krimā" vai to, ka "lēmumu par pussalas statusu starptautiskas kontroles apstākļos pieņem un atzīst demokrātiski ievēlēta Ukrainas valdība."
Dokumentā tiek ierosināts noraidīt jebkādu (de iure un de facto) formu, kuras ietvaros Krimas pussala, tās gaisa telpa un teritoriālie ūdeņi tiek atzīti par Krievijas daļu.
Likumdevēji ierosina noteikt ASV Valsts drukāto materiālu pārvaldei (GPO) neizdot kartes vai jebkadus dokumentus, kuros Krima būtu redzama kā Krievijas teritorijas daļa.
"Mēs pastāvīgi redzam, ka nav robežu Vladimira Putina necieņai pret vispasaules kārtību, it īpaši situācijā, kas saistīta ar Ukrainu. Pienācis laiks ASV celties kājās un atgādināt, ka mēs necietīsim Krievijas agresiju," – paziņoja Ādams Kinzingers.
Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā. ASV apsūdzēja Krieviju par "Krimas aneksiju" un "militāru iebrukumu Ukrainas austrumos". 2014. gada jūlijā ES un ASV pēc individuālo sankciju ieviešanas pret fiziskām personām un kompānijām uzsāka pasākumus, kas bija vērsti pret veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem.
Atbildot uz šīm sankcijām, Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas piedalījās pret to vērstajās sankcijās. 2015. gada jūnijā Krievija pagarināja produktu embargo uz gadu – līdz 2016. gada 5. augustam.
Maskava norādīja, ka Krima iekļāvās Krievijas sastāvā saskaņā ar likumīga referenduma rezultātiem, un valsts nav saistīta ar notikumiem Ukrainas dienvidaustrumu reģionos. Krievija nepiegādā zemessargiem militāro tehniku un amunīciju, nepiedalās Ukrainas iekšējā konfliktā un vēlas, lai Ukraina pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.
Francijas parlamenta apakšpalātas deputātu viedoklis no ASV kongresmeņu domām atšķiras. Apakšpalāta atbalstīja opozīcijas iesniegto rezolūciju, kurā aicina valdību iebilst pret ES sankciju pagarināšanu. Neskatoties uz to, ka rezolūcija satur tikai rekomendācijas un neuzliek saistības, deputāti ir pārliecināti, ka varas iestāžu pienākums ir uzklausīt viņu viedokli.
Pret minēto dokumentu iebilda parlamenta vairākuma pārstāvji, sociālisti un ekologi. Pie tam arī viņi atzina, ka sankciju atcelšana nākotnē būs nepieciešama un galvenais šī soļa priekšnoteikums ir Minskas vienošanās izpildīšana.
"Sankcijas ir jāatceļ, tas ir saprotams. To norādīja par Republikas prezidents. Taču pašlaik tās ir jāsaglabā kā ietekmes instruments," – paskaidroja Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja, Sociālistiskiskās partijas deputāte Elizabete Gigu.
