RĪGA, 1. maijs — Sputnik. Ja Somija iestāsies NATO, konflikta gadījumā alianse gaidīs valsts aktīvu līdzdalību kolektīvajā aizsardzībā un ne tikai Baltijas reģionā vien, teikts ziņojumā, kas tika sastādīts jautājumā par Somijas potenciālo iestāšanos NATO, vēstīja Sputnik Igaunija.
Baltijas valstis nevarētu sevi aizsargāt pašas, teikts ziņojumā, ko publicēja BNS. Baltijas valstu aizsardzības spējas uzlabošana pašreizējā saspringtajā situācijā veido nopietnu izaicinājumu NATO. Šis jautājums tiks apspriests alianses vasaras samitā Varšavā.
Ziņojumā norādīts, ka Baltijas valstu drošībai ir liela nozīme arī no Somijas un Zviedrijas viedokļa.
Atskaite liecina, ka Somija kā NATO dalībvalsts varētu tikai daļēji piedalīties Baltijas valstu aizsardzībā. Palīdzība šādā gadījumā nozīmētu "ierobežotu, taču ārkārtīgi efektīvu" darbību NATO jauno ātrās reaģēšanas spēku vienībās. Tās veidotu aptuveni 5000 karavīru no visām alianses valstīm.
Ātrās reaģēšanas spēkiem varētu būt liela nozīme, ja citām NATO valstīm nāktos sniegt palīdzību Baltijas valstīm kolektīvās aizsardzības ietvaros, ko paredz Ziemeļatlantijas alianses līguma 5. pants. Ziņojuma autori uzsvēra, ka šādos apstākļos būtu nepieciešami lieli NATO valstu militārie resursi.
Iestājoties NATO, pasliktinātos Somijas attiecības ar Krieviju, tāpat kā citām alianses valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Somijas dalība NATO ierobežotu Krievijas militārās iespējas attiecībā pret Baltijas valstīm, uzskata ziņojuma autori.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā zviedru avīzei Dagens Nuheter pavēstīja, ka NATO, kas cenšas izplesties uz austrumiem, ir jāsaprot, ka šādas rīcības gadījumā Krievija veiks nepieciešamos militāri tehniskos pasākumus.
Politiķis uzskata, ka apgalvojumi par Krievijas bīstamajām darbībām NATO valstu tuvumā ir nepamatoti.
Viņš paskaidroja, ka "alianse jau ir pārkāpusi 1997. gadā noslēgto Pamataktu, kurā teikts, ka jauno dalībvalstu teritorijā aizliegta liela apjoma bruņoto spēku pastāvīga dislokācija.
S. Lavrovs intervijā kārtējo reizi pavēstīja, ka Maskava nevēlas panākt militāras konfrontācijas atmosfēras nostiprināšanos Eiropā un atzīmēja, ka, Zviedrijai iestājoties NATO, Krievija veiks militāri tehniskus pasākumus pie savām ziemeļu robežām.
Lavrova teikto komentēja arī eksperti. Viņi uzskata, ka Zviedrijas iestāšanās NATO radītu likumsakarīgu reakciju no Krievijas puses, kuras rezultātā tiktu pastiprināti valsts ziemeļos un ziemeļrietumos dislocētie bruņotie spēki. Jāpiebilst, ka šādā situācijā mazinātos Krievijas rīcības brīvība Baltijas jūrā, paskaidroja MVU Vispasaules politikas fakultātes docents Aleksejs Feņenko.
"Situācija varētu kļūt vēl sliktāka nekā 1939. gadā. Atgādināšu, ka tolaik Igaunija un Somija faktiski bloķēja Somu līča akvatoriju un mūsu flote galu galā tika burtiski "ieslēgta". Taču tagad, ja Zviedrija vai Somija iestāsies NATO, situācija būs daudz sliktāka. Zviedrija, Igaunija un Somija kļūs par vienotu bloku, kas apdraudēs jūras satiksmi ar mūsu anklāvu – Kaļiņingradas apgabalu," – atzīmēja eksperts.
