RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Ja Zviedrija pievienosies NATO, Krievija atbildēs ar militāriem un tehniskiem pasākumiem pie savām ziemeļu robežām, norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
"Ja Zviedrija izlems iestāties NATO, mēs nedomāsim, ka zviedri mēģinās mums uzbrukt. To es varu droši apgalvot. Taču, Zviedrijas militārā infrastruktūra tādā situācijā pakļausies NATO virspavēlniekam, tāpēc mēs būsim spiesti veikt nepieciešamos militārus un tehniskus pasākumus pie mūsu ziemeļu robežām, ņemot vērā to, ka otrpus robežas atrodas militārs politiskais bloks, kurš uzskata Krieviju par draudiem un vēlas to visiem spēkiem," — sacīja Lavrovs intervijā zviedru laikrakstam Dagens Nyheter.
Viņš paskaidroja, ka konkrētos lēmumus par pasākumiem pieņems Aizsardzības ministrija un Ģenerālais štābs. "Ja viņi saskata kādu potenciālu aiz mūsu robežām – tieši pie robežas vai tās tuvumā, viņi ir informēti par to, kāds tas ir patiesībā un ko no tā var gaidīt, ja NATO nolems, ka mūs jāaptur ar "karstām" metodēm," — teica ministrs.
"Viena lieta, ja starp kaimiņiem ziemeļos ir neitrālas valstis, pavisam cita – ja tās ir Ziemeļatlantijas alianses locekles, ko, vēlreiz atkārtošu, mēs uztveram kā realitāti, taču pēdējā laikā tā viennozīmīgi pasludina, ka tās mērķis ir apturēt Krieviju un dēvē to par "galveno draudu". NATO var būt dažāda. Agrāk taču veidojām sadarbību, uzticējāmies viens otram un pat nemēģinājām uzskatīt viens otru par "draudiem". Tolaik tāds bija alianses raksturs. Tagad NATO ir mainījusies. Es to nosauktu par "abstinences sindromu": kopumā cenšas izskatīties respektabli, taču ne visiem tas izdodas," – piezīmēja Lavrovs.
Jautājumā par Melnkalnes iestāšanos NATO diplomāts atgādināja, ka "daudzi nopietni politiķi uzdod tiešu jautājumu par to, vai tas patiešām ir nepieciešams."
"Atbilde ir vienkārša, taču no tās cenšas izvairīties un maskējas aiz vispārējām frāzēm par to, ka tā ir drošības un demokrātijas izplatīšana, taču ir skaidrs, ka mērķis ir iegūt pēc iespējas lielāku ģeopolitisko telpu, "aplenkt" valstis, kas nepiekrīt NATO, piemēram, Krieviju un Serbiju," — sacīja Lavrovs.
Nepārtveramās raķetes
Pašlaik Krievijā tiek noslēgta jaunākās paaudzes raķešu izstrāde, ko nespēs pārtvert NATO rīcībā esošais bruņojums, piemēram, PGA sistēmas. Šo informāciju sniedza Krievijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jevgēņijs Serebreņņikovs.
Senators paskaidroja, ka šīs raķetes tiks dislocētas pie Krievijas ziemeļu robežām gadījumā, ja Zviedrija iestāsies NATO.
Serebreņņikovs pavēstīja, ka, iespējams, tiks palielināts arī pie robežām dislocēto bruņoto spēku vienību skaits.
Ieinteresētākais partneris
Lēmumam par iestāšanos NATO jābūt suverēnam un brīvam, paziņoja alianses pārstāvis, komentējot Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova paziņojumu.
Viņš piebilda, ka "jebkurai suverēnai valstij ir tiesības izvēlēties savas vienošanās un savienības."
"NATO dalības kritēriji ir noteikti Vašingtonas līgumā: jebkura Eiropas valsts, kas var veicināt alianses principus, var tikt uzaicināta iestāties aliansē. Zviedrijas gadījumā tas nozīmētu ar tās politisko un militāro iespēju palīdzību sekmēt NATO mērķu sasniegšanu," — piebilda alianses pārstāvis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "dalība ir nacionāls lēmums un suverēnu valstu brīva izvēle". "Kandidātēm ir jāpiesakās, un kā parasti, NATO dalībvalstīm ir jāpiekrīt," — norādīja NATO pārstāvis.
