RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. ASV prezidents Baraks Obama informē, ka nepieciešamas investīcijas militāro struktūru attīstībai Eiropā ar mērķi savaldīt Krievijas agresiju.
"Mēs investējam līdzekļus savās militārajās iespējās, kas nepieciešamas agresijas savaldīšanai, kā arī mūsu valsts un mūsu sabiedroto drošībai. Līdz ar to ir jāpaplašina mūsu plāni Eiropā, lai atbalstītu mūsu sabiedrotos NATO, ņemot vērā Krievijas agresīvo rīcību," – pavēstīja Obama, tiekoties ar aizsardzības ministru Eštonu Kārteru Baltajā namā.
ASV paplašinās savu militāro klātbūtni Austrumeiropā, izvietojot šajā reģionā bruņutanku brigādi. Papildu motorizēto spēku dislokācija tiks uzsākta 2017. gada februārī.
Šogad beidzas Filipa Brīdlova pilnvaras NATO Eiropas spēku virspavēlnieka postenī. Viņa vietā stāsies ģenerālis Kērtiss Skaparoti.
2017. finanšu gadā Baltais nams plāno paplašināt militārās palīdzības programmu Eiropas valstīm līdz 3,4 miljardiem dolāru. ASV prezidents Baraks Obama skaidroja, ka tas ļaus ASV "palielināt militāro klātbūtni Eiropā un paplašināt iespējas izpildīt saistības NATO dalībvalstu priekšā."
Nesen NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izveidojis spēcīgu armiju un jau paspējis demonstrēt tās potenciālu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ne vienu reizi vien ir pārmetis Krievijai militārās aktivitātes pieaugumu pie rietumu robežām. Marta sākumā Stoltenbergs paziņoja, ka Maskava cenšas iebiedēt kaimiņvalstis un sašķelt Ziemeļatlantijas aliansi, taču NATO karaspēka skaitliskais pieaugums austrumu flangā ir ļāvis apturēt "uzmācīgo" Krieviju.
Krievija ir paziņojusi, ka asimetriski un efektīvi atbildēs uz NATO spēku augošo klātbūtni Eiropā. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava pakāpeniski īsteno visus nepieciešamos militāros pasākumus, kas ļaus kompensēt alianses spēku neattaisnojamo paplašināšanos Austrumeiropā.
Februārī alianses valstu aizsardzības ministri pieņēma lēmumu ievērojami paplašināt bloka klātbūtni Austrumeiropā. Dislokācija tiks sīkāk apspriesta NATO samitā Varšavā.
4. aprīlī Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka gaidāmā aizsardzības nostiprināšana būs vērienīgākā kopš aukstā kara laikiem.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau norādīja, ka NATO politiskā līnija attiecībā pret Krieviju ir nedraudzīga un noslēgta. Viņš uzsvēra, ka sadarbība ar partneriem NATO un Eiropas Savienībā ir jāatjauno, ir jāmeklē kompromisi, nevis jāmērojas ambīcijām. Viņš piebilda, ka valstīm ir jāatjauno uzticība un jāatgriežas pie kopīgajām iniciatīvām.
