RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Jau šonedēļ, 7. aprīlī Saeimas deputāti varēja otrajā lasījumā pieņemt tā saucamos Krimināllikuma grozījumus par "hibrīdkaru".
Deputāti bija gatavi steidzami apstiprināt grozījumus, taču sabiedrības, mediju un daudzu tiesībsargājošo organizāciju attieksme pret tiem bija ļoti pretrunīga. Šī iemesla dēļ šodien Saeimas juridiskās komisijas sēdē tika pieņemts lēmums atlikt galīgo otro lasījumu līdz 21. aprīlim. Saeimas juridiskās komisijas sekretārs Valērijs Agešins pastāstīja Sputnik korespondentam, ka šodien parlamenta opozīcijai izdevies izcīnīt nelielu, tomēr vērā ņemamu uzvaru. Likuma grozījumi netiks pieņemti ceturtdien, kad bija paredzēts to otrais (galīgais) lasījums. Lēmums tika atcelts līdz mēneša beigām. Juridiskā komisija turpinās darbu pie grozījumiem nākamotrdien.
"Jautājumos, kas attiecas uz Krimināllikumu, ir jābūt ļoti precīziem un uzmanīgiem. Grozījumu pieņemšanu nekādā gadījumā nedrīkst sasteigt," – uzsvēra Valērijs Agešins.
"Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzina, ka "iespējamas diskusijas" attiecībā uz 81. panta grozījumu Nr. 15 – "Pret Latviju vērsts aicinājums", — stāstīja deputāts. – Viņš ierosināja koriģēt šo grozījumu, piemēram, papildināt to: "Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu veidā, kāds nav paredzēts Satversmē (šīs īsās frāzes agrāk nebija) vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu, soda ar brīvības atņemšanu."
Netiks atbalstīts "Saskaņas" frakcijas ierosinājums izlēgt no likumprojekta 81.1 pantu, kurā runa ir par "…palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā". Savu lēmumu pamatojām ar to, ka frāzi "palīdzības sniegšana ārvalstij" iespējams traktēt ļoti plaši. Atsevišķos gadījumos cilvēks, pats to neapzinoties (piemēram, pamatoti kritizējot kada ministra darbu), var netieši sniegt palīdzību dzimtās valsts ienaidniekiem."
Ar to komisijas sēde tika slēgta. Kopš marta sākuma tās locekļi ir izskatījuši tikai pusi grozījumu, un darbs tiks turpināts nākamnedēļ, pavēstīja Valērijs Agešins. Taču likumprojekta steidzamība nav atcelta, lai arī opozīcijā esošās frakcijas ("Saskaņa", "Latvijas reģionu apvienība" un "No sirds – Latvijai") izteica šādu ierosinājumu. Pagaidām vēl ir pāragri teikt, vai steidzamība tiks atcelta un noteikts trešais lasījums. Ja grozījumi tiks skatīti trīs lasījumos, tie nonāks pie prezidenta, un viņš varēs pieņemt savu lēmumu.
Atgādināsim, ka martā Latvijas Saeima paātrinātā kārtībā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām. Lielākā daļa mediju grozījumus uztvēra kā stingru cenzūru, kas ieviesta, lai pretotos "Krievijas propagandai".
Taču tā saucamā hibrīdkara likuma pieņemšana sadūrās ar negaidītu pretestību no Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa puses. Viņš norādīja, ka "valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību.
"Latvijas cilvēktiesību komiteja jau nosūtīja ASV un vairāku Eiropas valstu vēstniecībām, ANO, Eiropas Padomei, EDSO un citām starptautiskām organizācijām adresētas vēstules. Tajās LCK informēja, ka Krimināllikuma grozījumi apdraud Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāju pamata tiesības un brīvības.
Krimināllikuma grozījumi maina tiesisko regulējumu saskaņā ar mūsdienu izaicinājumiem", tas ir, paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām "hibrīdkara un informatīvā kara" formātā.
