RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Pagaidām Krimināllikuma grozījumi ir apstiprināti tikai pirmajā lasījumā. Kad mediji skaļi ierunājās par cenzūru, deputāti un viņu konsultantu armija apsolīja šo to mainīt. Taču, visticamākais, jau aprīlī grozījumi tiks pieņemti galīgajā otrajā lasījumā.
Kas iekļūs Latvijas ienaidnieku sarakstā
Atbilstoši jaunajiem likuma grozījumiem reālu cietumsodu varēs piespriest, piemēram, sabiedrisko organizāciju locekļiem, kas strādā ar tautiešiem Latvijā: palīdz viņiem, organizē humanitāros un izglītojošos pasākumus, piemēram grāmatu prezentācijas un gleznu izstādes.
Ar "krievu jauniešiem"nevarēs strādāt arī sabiedriskās vai sporta organizācijas, piemēram, organizēt vasaras nometnes, jo viņu darbības, iespējams, tiks uzskatītas par provokatīvām.
Viens no grozījumu iniciatoriem, Saeimas kādreizējā spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība", Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja) skaidri paziņoja: bērni brauc uz vasaras nometnēm Krievijā, tur viņus apstrādā ar propagandu, un atgriežas pavisam citi cilvēki
80. pantu ("Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību", 1. punkts "Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti, graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu") varas iestādes var droši izmantot, piemēram, pat pret fermeriem.
Ja zemnieki ieradīsies pie Saeimas ēkas un sāks pie ieejas liet uz ielas pienu, protestējot pret sankciju karu, viņu rīcību varēs vērtēt kā mēģinājumu gāzt valsts varu par labu Krievijai: sak, mūsu slaucējas no ES valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret kaimiņvalsti, "lej pienu uz ienaidnieka dzirnavām". Par tādām kaitnieciskām darbībām var nopelnīt pat 5 gadus cietumā.
Visiem kameru nepietiks
Vai iesēdinās vēsturnieku, ja viņš 1940.-41. gadu notikumu analīzē atļausies apšaubīt tolaik Latvijā notikušā oficiālo traktējumu? Vai žurnālists tiks iebāzts cietumā, ja mediji par latviešu Waffen SS leģionu rakstīs, ka tam bijis nacistisks raksturs? Vai apcietinās sabiedrisko darbinieku, kurš aizstāv krievu skolas? Varbūt tikai nosūtīs uz spaidu darbiem, piespriedīs soda naudu vai organizēs probāciju (tas ir, uzraudzību) uz laiku līdz trim gadiem?
Nacionālās drošības komisijas loceklis Ringolds Balodis ("No sirds – Latvijai"), kurš atbalsta grozījumus, paziņoja Sputnik, ka mediji pārlieku sabiezinot krāsas:
"Es nedomāju, ka grozījumi skar vārda brīvību, — viņš norādīja. – Vai jūs patiešām ticat tam, ka tagad Latvijā uz ielām arestēs katru otro cilvēku, kurš uzdrošinājies apšaubīt kādus oficiālos postulātus? Jūs taču redzat, cik vājš ir aparāts Latvijā? Viņi to fiziski nevarēs izdarīt."
Kas tas ir – "kaitējums drošības interesēm"
Saeimas deputāts, Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilēvičs ("Saskaņa") pauda viedokli par to, ka grozījumu atbilstība Latvijas konstitucionālajām brīvībām un starptautiskajām saistībām ir apšaubāma. It īpaši tas attiecas uz vārda brīvības ierobežojumiem.
Protams, vārda brīvību var ierobežot, tas pat ir nepieciešams gadījumos, ja atbilst sabiedrības likumīgajām interesēm. Piemēram, ir aizliegts kūdīt uz vardarbību un tiešiem likumpārkāpumiem. Pat gadījumā, ja runa ir par separātisku viedokli, ja cilvēks pauž šādas idejas un piedāvā likumīgi un konstitucionāli mainīt noteiktas teritorijas statusu, viņu par to sodīt nedrīkst.
Jaunie grozījumi nosaka, ka ierosinājumu pieņemt kādu likumu, mainīt likumdošanu, organizēt referendumu jau var interpretēt kā "aicinājumu". Latvijas tiesu praksē jau ir precedents: uz spēkā esošā likuma pamata brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem tika piespriesta Maksimam Koptelovam par petīciju "par Latvijas iekļaušanu Krievijas sastāvā". Viņš pats to nosaucis par joku, taču rezultātā saņēmis cietumsodu. Jaunie grozījumi tāda veida spriedumiem paver plašas iespējas.
Par 81. panta jauno redakciju "Par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm": ne pats likums, ne citas tiesiskās normas nenosaka, kas ir "kaitīga darbība pret drošības interesēm".
"Latvija grib nostiprināt tiesisko bāzi, lai aizsargātos no Krievijas propagandas. Taču paradoksāli ir tas, ka Latvijas likumdošana mainās virzienā, kādā dodas arī Krievijas tiesiskie akti – tieši par to jau mēs kritizējam kaimiņvalsti, piemēram, par vārda brīvības ierobežošanu," – uzsvēra Boriss Cilēvičs.
Paradoksāli: tikai viens opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāts – Andrejs Klementjevs balsoja pret grozījumiem, pārējie atturējās. Domājams, grozījumi tiks pieņemti aprīļa sākumā. Darbā pie grozījumiem piedalījās liela komanda: Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, pat Latvijas universitātes Jurisprudences fakultātes Kriminālistikas katedra un vēl aptuveni desmit dažādas struktūras. Neviens neslēpj, ka darbs veikts ar vienu vienīgu mērķi – "pretoties Krievijas draudiem".
