RĪGA, 18. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs, Vadims Koroļovs. Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pašlaik turpina rehabilitāciju pēc sirds operācijas, ir uzaicinājis ierasties savā rezidencē Jūrmalā premjerministru Māri Kučinski un paziņojis, ka viņu neapmierina grozījumi Krimināllikumā.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas hibrīdkara apdraudējuma novēršanai virzītie grozījumi Krimināllikumā ir jāpārstrādā, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Sociālajā vietnē "Twitter" viņš ir norādījis, ka "valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību".
@io7246 Šis, tāpat kā KNAB, šobrīd, šķiet @Vejonis viedajās rokās…
— Baiba Strautmane (@BaibaStrautmane) 16 марта 2016 г.
Valsts vadītājs uzskata, ka nedrīkst pieņemt tik bīstamus grozījumus bez apspriešanas ar sabiedrību.
"Šodien smagu triecienu Solvitas Āboltiņas un triju specdienestu vadītāju – Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša, Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka Induļa Krēķa – plāniem "valsts drošības vārdā" steidzami un bez sabiedrības uzklausīšanas grozīt Krimināllikumu deva rehabilitācijas kursu izejošais Valsts prezidents Raimonds Vējonis," — šādu informāciju sniedz portāls pietiek.com, kas specializējas dažādu jautājumu izmeklēšanā.
Taču tagad viss būs atkarīgs tikai no valsts vadītāja personīgās autoritātes un politiķu vēlmes nākt viņam pretī. Saeima grozījumus atbalstīja steidzamā kārtībā, un grozījumu otrais un galīgais lasījums notiks jau aprīļa sākumā, tāpēc deputātiem ir tiesības prezidenta viedokli ignorēt. Tādā gadījumā prezidents būs spiests vienkārši izsludināt grozījumus.
Par ko var nokļūt aiz restēm
Krimināllikuma grozījumi paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem par publiskiem aicinājumiem mainīt valsts kārtību Latvijā. Visiem, kas vienatnē vai grupā iecerēs darbības, kas vērstas pret esošo valsts iekārtu, draud cietumsods uz laiku līdz pieciem gadiem arī gadījumā, ja tas nav saistīts ar vardarbīgām metodēm.
Tāds pats sods draud tiem, kas palīdz jebkādai ārvalstij vai ārvalstu organizācijai jebkādās darbībās, ko tiesībsargājošie orgāni uzskata par Latvijas Republikas interešu apdraudējumu.
Krimināllikuma grozījumos paredzēta arī brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem par jebkādas informācijas apkopošanu un nodošanu ārvalstu specdienestiem – tieši vai ar vidutāju palīdzību.
Iesēdināt var arī par bezdarbību
Likumprojekta apjomīgajā anotācijā, ko partijas "Vienotība" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa iesniedza Saeimas prezidijam, ir minēti tikai "publiski aicinājumi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu," – raksta pietiek.com. Par to, ka krimināli sodāmi būtu aicinājumi mainīt valsts iekārtu nav minēts nekas. Ir norādīts, ka "vēršanās pret jebkuru no valsts pamatinteresēm" esot "vēršanās pret valsti kopumā" un tāpēc "kriminālatbildība jāparedz par jebkura tāda materiāla izplatīšanu, kas satur pret Latvijas Republiku vērstu aicinājumu".
S. Āboltiņa un specdienesti uzskata, ka aicinājums vērsties pret pastāvošo valsts iekārtu (un to mainīt) pēc būtības ir uzskatāms par "aicinājumu vērsties pret Latvijas Republiku kopumā". Tiesa, anotācijā norādīts, ka par kaitīgu netiks uzskatīta situācija, ja "materiāls tiek izmantots vienīgi informatīviem mērķiem, piemēram, izmantojot materiālu zinātniskos, pētniecības, polemiskos vai kritikas nolūkos", taču paši specdienesti vērtēs, kas ir polemika vai kritika un kas nav.
Krimināli jāsoda arī "palīdzība tādas ārvalstu iniciētas propagandas un dezinformācijas izplatīšanā, t.sk. valsts augstāko amatpersonu diskreditēšanā, kas izplatīta nolūkā kaitēt Latvijas drošības interesēm". Un atkal jau specdienesti lems, kura "augstāko amatpersonu diskreditēšana" tiks uzskatīta par palīdzību ārvalstu propagandai un dezinformāciju.
Līdz ar Krimināllikuma grozījumu stāšanos spēkā arests varētu draudēt ne tikai par konkrētu nodarījumu – "palīdzība ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbībā, gan bezdarbībā," – teikts anotācijā.
Īpašu uzmanību Krimināllikuma grozījumu autori pievērš tiem, kas patstāvīgi vai ar starpnieku palīdzību nodot ārvalstu rīcībā tādas ziņas, kā "vietējās sabiedrības attieksmes monitorings kādā konkrētā jautājumā, publiski nepieejami ekspertu viedokļi, dažādu sabiedrības grupu brīvi nepieejami viedokļi". Par neizpaužamu specdienesti uzskata arī "politisko un nevalstisko organizāciju plānus un darbības pārskatus, personiska rakstura informāciju par konkrētām personām, kas varētu kalpot par informācijas avotiem (piemēram, informācija par šādu personu finansiālo stāvokli, raksturu, dzīvesveidu u.tml., ko var izmantot, lai dibinātu kontaktu, šantažētu vai uzpirktu attiecīgo personu)."
Likumprojekta autori piebilst, ka personai ir jāapzinās, ka informācija tiek nodota ārvalsts izlūkdienestam, taču pat tad vienīgi vietējie specdienesti lems – ir apzinājies vai nav.
Arī deputāts ir cilvēks: pret grozījumiem
"Kad es vienīgā Juridiskā komisijā nobalsoju "pret" šiem grozījumiem, un pēcāk Saeimas sēdē darīju tāpat, jutos kā "savādniece", kas uzdrošinājusies peldēt pret kopējo straumi, — savā Facebook profilā rakstīja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.
"Valsts Prezidenta lēmums vēl vairāk stiprina manī pārliecību, ka grozījumi, uz kuru pamata kādam tiks atņemta brīvība diezgan ikdienišķa iemesla dēļ nav "dzenami" cauri Saeimai "mērkaķa ātrumā". Tie nesasniegs vēlamo mērķi un mēs kļūsim tikai vājāki," – viņa uzskata.
"Skaidrs, ka mūsu prezidentam ir parādījies ļoti labs padomnieks juridiskajos jautājumos. Arī pats prezidents, neskatoties uz slimību, nav zaudējis ķērienu, — savu viedokli pauda Andrejs Mamikins, Eiropas Parlamenta deputāts no partijas "Saskaņa". – Skaidrs, ka Venēcijas komisija šos grozījumus nekad neatbalstītu. Jau pašlaik daudzi vēlas nosūtīt likumu ekspertīzei.
Krimināllikuma grozījumus Venēcijas komisijai vēlas nosūtīt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Venēcijas komisija (tās oficiālais nosaukums – Eiropas Komisija par demokrātiju caur likuma spēku) ir Eiropas Padomes padomdevējiestāde konstitucionālajos jautājumos. Komisijas lēmumiem ir rekomendējošs raksturs, taču komisija ir pietiekami autoritatīva, lai tās ierosinājumi lielākoties tiktu īstenoti.
Pret Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu jau iebilst ne tikai krievvalodīgie mediji, bet arī labi pazīstami latviešu žurnālisti, piemēram, Lato Lapsa un Elita Veidemane.
"Normālā, demokrātiskā valstī ir neiedomājami, ka varētu saukt pie kriminālatbildības par to, ka cilvēks publiski ieminas par to, ka gribētu redzēt citādu valsts iekārtu. Te viss ir rakstīts melns uz balta: ja jums nav attiecīgo pilnvaru, taču jūs publiski paziņojat, ka valsts iekārta Latvijā nav tāda, kādai tai būtu jābūt, un tā ir jāmaina, jūs varat uz pieciem gadiem nokļūt aiz restēm," – Lato Lapsa stāstīja intervijā radio Baltcom ēterā.
"Ja Saeima nobalsos par grozījumiem Krimināllikumā, kurus parlaments jau ir apstiprinājis pirmajā lasījumā, tad Latvijā beidzot iestāsies demokrātija, par kādu nav sapņojis pat "tautu tēvs" Staļins,” – savu viedokli pauda NRA žurnāliste Elita Veidemane.
Bailes specdienestu priekšā pazīst ne vien žurnālisti, bet arī deputāti. LTV raidījumā "Punkti uz i", opozīcijas partijas "No sirds – Latvijai" deputāts un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris piezīmēja: "Deputāts taču arī ir cilvēks! Viņam arī nāksies meklēt darbu. Taču specdienesti var noslēgt ceļu uz daudziem amatiem. Es arī pats baidos no specdienestiem, apmēram par 10 vai 20 procentiem. Es cenšos mierīgi un objektīvi paskaidrot, ko domāju. Parasti nekādu seku nav."
"Šodien mūsu frakcija iesniedza Juridiskajai komitejai Krimināllikuma grozījuma labojumus. Tos izskatīs aptuveni pēc pusotras nedēļas," – Sputnik pastāstīja Valērijs Agešins, partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks un Saeimas Juridiskās komisijas loceklis.
Frakcija piedāvā piecus grozījumus, kas precizē jaunos likuma pantus. Piemēram, grozījumu, kurā minēta kaitnieciska darbība citas, pret Latviju naidīgi noskaņotas valsts labā, piedāvāts papildināt ar vārdu "apzināti".
"Kāda tam jēga? Ir spiegi, viņi nodarbojas ar kaitniecisku darbību, kas vērsta pret mūsu valsti. Vieni to dara ideoloģisku apsvērumu dēļ, citi – naudas dēļ. Ja viņus noķer, būtu normāli, ja viņus iesēdinātu. Taču nav normāli, ja parastu cilvēku, piemēram, žurnālistu, kas nolēmis kritizēt valsts varu, iesēdina cietumā," – komentēja Agešins.
"Grozījumu Krimināllikuma 81.1 pantam mēs vispār iesakām dzēst, jo tas ir ļoti neskaidrs, — turpināja Agešins. – Cilvēku tiesības kritizēt valsts varu tajā nav atdalītas no spiegošanas. Pašreizējā redakcijā pants atraisa rokas ministriem – iznāk, ka viņus nevar kritizēt ne par meliem, ne par bezdarbību."
