Poļu ģenerālis apšauba ASV tanku izvietošanu Baltijā

RĪGA, 4. aprīlis — Sputnik. ASV lēmums par bruņutanku brigādes dislokāciju Austrumeiropā ir kļuvis par lūzuma punktu Austrumeiropas ģeopolitikā, taču būtu pareizāk bāzi izvietot Polijā, — šādu informāciju intervijā portālam Fronda.pl sniedza poļu ģenerālis Romāns Polko. Pilnu intervijas tekstu publicējis arī portāls Inosmi.ru.

ASV paplašinās militāro klātbūtni Austrumeiropā un izvietos reģionā bruņutanku brigādi. Papildu bruņoto spēku dislokācija tiks uzsākta 2017. gada februārī.

Brigādes uzņēmums

Ģenerālis uzsvēra, ka ASV lēmums pozitīvi ietekmēs visas alianses darbu un tam ir liela stratēģiskā nozīme no Eiropas drošības nostiprināšanas viedokļa.

"Vašingtona apliecina, ka viņu joprojām interesē mūsu kontinenta drošība, un tādas valstis kā Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija nebūs pamestas likteņa ziņā. Līdz šim bija dzirdamas tikai runas, bet tagad ir sākušās konkrētas darbības. Tie nav tikai simboliski soļi vien kā vairāku simtu amerikāņu kareivju izbraukšana cauri Polijai – tas ir konkrēts spēks, kas apliecina amerikāņu klātbūni mūsu reģionā. Neapšaubāmi, tas ir svarīgs solis uz priekšu mūsu attiecībās ar ASV," – pavēstīja Polko.

Polijas bruņoto spēku virsnieks paskaidroja, ka moderna bruņutanku brigāde ir liels spēks un valstīm NATO austrumu flangā ir jāveido atbilstoša loģistikas baze. Pie tam ģenerālis šaubījās par to, vai Baltijas valstīs patiešām tiks izveidota tāda bāze.

"Optimāli apstākļi brigādes dislocēšanai ir radīti pie mums," — pavēstīja Polko.

Gluži kā bruņinieki

Viņš uzsvēra, ka Vašingtona ir nolēmusi atgādināt Eiropas valstīm, ka patiesībā par drošību mūsu kontinentā ir atbildīgas pašas Eiropas valstis.

"Mēs nevaram izlikties, it kā pie mūsu austrumu robežām nekas nenotiktu. Mums ir jānostiprina mūsu drošība, nevis jācer, ka amerikāņi nāks palīgā, tiklīdz mums radīsies problēmas," — atzina ģenerālis.

Polko piezīmēja, ka, pēc viņa domām, Maskava izturoties divkosīgi, bet alianse nostiprina aizsardzību. NATO darbības ģenerālis salīdzināja ar viduslaiku bruņiniekiem, kuri cīņā pieļāva starpbrīžus, ko barbari nekad neatzina. Viņš norādīja, ka alianses rīcības pamatā ir Maskavas neprognozējamie soļi.

Rietumu politiķi bieži vien nāk klajā ar līdzīgām domām, taču pēdējā laikā militāro aktivitāti Eiropā ir paplašinājusi NATO. Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs atzīmēja, ka tieši pārmetumus, kas tiek izteikti Krievijai, alianse izmanto kā ieganstu darbības izvēršanai.

Augošās ambīcijas

2017. finanšu gadā Baltais nams plāno paplašināt militārās palīdzības programmu Eiropas valstīm līdz 3,4 miljardiem dolāru. ASV prezidents Baraks Obama skaidroja, ka tas ļaus ASV "palielināt  militāro klātbūtni Eiropā un paplašināt iespējas izpildīt saistības NATO dalībvalstu priekšā."

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ne vienu reizi vien ir pārmetis Krievijai militārās aktivitātes pieaugumu pie rietumu robežām. Marta sākumā Stoltenbergs paziņoja, ka Maskava cenšas iebiedēt kaimiņvalstis un sašķelt Ziemeļatlantijas aliansi, taču NATO karaspēka skaitliskais pieaugums austrumu flangā ir ļāvis apturēt "uzmācīgo" Krieviju.
Krievija ir informējusi par to, ka militāro plānu izstrādes procesā tiks ņemtas vērā NATO darbības Austrumeiropā. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško piezīmēja, ka NATO tuvojas Krievijas robežām un izmanto jaunās teritorijas militārā spēka projicēšanai Krievijas virzienā.