RIGA, 10. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Pērnā gada nogalē Latvijas ĀM nodeva Briselē "slepenus dokumentus", kas liecina: 2015. gadā valsts zaudējusi vairāk nekā miljardu eiro. Līdzīgu informāciju "par miljarda zaudējumu" minējis arī Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins. Taču ĀM preses dienests oficiāli paziņoja Sputnik, ka šī informācija paredzēta tikai "iekšējai lietošanai".
Dati vēl tiek precizēti, ņemot vērā informāciju par to, cik valsts ir zaudējusi tranzīta mazināšanās rezultātā ES valstīs. Korekcijas ieviesīs arī aprēķini par to, kādas summas saņemtas no ES iekšējā tirgus un ražotāju atbalstam, kādi līdzekļi gada laikā ir apgūti un cik – "karājas gaisā".
Agrāk Latvija oficiāli vērtēja, ka sankciju karā zaudēti 200 miljoni eiro. Šī summa bija minēta pagājušā gada decembrī ĀM sagatavotajā ziņojumā "Par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos".
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija apliecina, ka 2015. gadā eksports no Latvijas uz Krieviju sastādīja 830 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu tas ir samazinājies par 25%, bet salīdzinājumā ar 2013. gadu – par 29%.
Pērnā gada nogalē LR Zemkopības ministrija ziņoja, ka vairāk nekā 60 miljonus Latvija var zaudēt partikas produktu eksporta krituma rezultātā, zaudējumi 30 miljonu apmērā gaidāmi zivrūpniecības nozarē, neskaitot, piemēram, no Skandināvijas valstīm ievesto jūras produktu tranzīta apjomu samazināšanos Latvijā.
Par to, kādas sekas Latvijā radījis sankciju karš, Sputnik pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents un Eiropas Komisijas padomnieks tirdzniecības jautājumos Henriks Danusēvičs.
Operācija "Piekrāpt ES"
"No ražotāju, tirgotāju un patērētāju viedokļa sankciju kara rezultāti būs dažādi. Patērētāji pat zināmā mērā ir ieguvēji, — stāsta Henriks Danusēvičs. – Sankciju un energoresursu cenu krišanās rezultātā kaimiņvalstu valūtas vērtība ir kritusies: Krievijas rublis ir krities, tāpat kā baltkrievu valūta. Tāpēc preces no austrumiem pie mums bija lētākas. Latvijā pat pieauga no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas ievesto sankcionēto preču daļa.
Uz jautājumu par to, cik spēcīgu triecienu sankciju rezultātā saņēmuši vietējie ražotāji, nez vai saņemsim precīzu atbildi. Protams, ja uzņēmums ir strādājis tikai Krievijas tirgū un pēc sankciju ieviešanas nav pratis pārorientēties, atbilde ir acīmredzama.
Taču ir arī tādi ražotāji, kas pašlaik sekmīgi strādā kaimiņvalstīs, un viņu produkcija tur ir ļoti pieprasīta, ja vien nav iekļauta sankciju sarakstos.
Piemēram, Baltkrievijā (Muitas savienības dalībvalsts, tāpat kā Krievija) ir audzis mūsu fabrikas "Laima"produkcijas pieprasījums.
Problēmas rodas, ja uzņēmums strādājis sadarbībā ar kompānijām, kas iekļautas sankciju sarakstos. Piemēram, kad ES ieviesa sankcijas pret atsevišķiem Balkrievijas uzņēmumiem un pilsoņiem, grūtības sākās arī mūsu ražotājiem, kas piegādāja produkciju, piemēram, lielajam tirdzniecības tīklam "Prostor". Tās īpašnieks bija Jurijs Čižs, Lukašenko tuvs cilvēks. Tīkls pārgāja cita cilvēka rokās, un mēs varējām turpināt darbu ar "Prostor".
Bieži gadās tā, ka ES ievieš sankcijas pret kādu cilvēku un viņa uzņēmumiem, taču viņš ātri noformē biznesu uz kāda cita vārda. Mūsu uzņēmēji turpina strādāt ar šīm kompānijām līdz brīdim, kad ES papildinās "melnos sarakstus"…
Šobrīd nav apkopoti precīzi dati par to, kādus zaudējumus cietuši uzņēmēji, kas piegādājuši Krievijā produkciju no Eiropas, taču tie ir lieli, lai arī vairākiem uzņēmumiem izdevies pārorientēties un mainīt darbības shēmas.
Plašāk pavērušies vārti uz Ukrainu. Piemēram, ukraiņu tirdzniecības tīkls iepērk lielu partiju zivju no Norvēģijas, taču glabā to Latvijā, jo papildu izdevumu dēļ nav izdevīgi uzreiz ievest lielu daudzumu preču. Uzņēmums piegādā nelielas partijas zivju, un darījumu apkalpo uzņēmums no Latvijas.
Kad Krievija ieviesa kontrsankcijas, daudzi latviešu uzņēmumi, kas piegādāja zivis Krievijai, arī no Norvēģijas, orientējās uz Baltkrieviju. Viņi sūtīja zivis baltkrieviem, kuri tās pārstrādāja un pēc tam piegādāja Krievijai. Arī pašlaik tāda shēma ir iespējama, uzskata Danusēvičs.
Noslīkt piena upēs
2015. gada sākumā Latvijas Piensaimnieku savienība paziņoja, ka situācija nozarē ir katastrofiska, uzņēmumi, iespējams, tiks slēgti viens pēc otra Krievijas konstranciju, pārprodukcijas un iepirkuma cenu krišanās rezultātā. Kopumā piensaimniecība ir nopietni cietusi, — piebilst Henriks Danusēvičs.
Latvijā ir liels skaits uzņēmumu ar Krievijas kapitālu, sākot no restorāniem un beidzot ar ražotnēm. Lielus zaudējumus cietuši uzņēmumi, uz kuru produkciju attiecinātas sankcijas. Piemēram, pagājušā gada vidū "Rīgas piena kombināts" samazināja piena iepirkuma cenas, jo piena pārprodukcija bija acīmredzama. Fermeri pat salīdzināja cenas, un iznāca, ka piens ir lētāks nekā ūdens no artēziskās akas.
Lielais kombināts ir kompānijas Food Union daļa (tajā iekļauts arī "Valmieras piens"), ko līdz ar partneriem veidoja krievu kompānijas "Junimilka" dibinātājs Andrejs Bezhmeļņickis. Pirms sankciju kara Food Union apmēram pusi savas produkcijas veda uz Krieviju. Tagad eksports ir krities gandrīz divkārt.
Galu galā "Rīgas piena kombinātam" izdevās pārorientēties. Pašlaik uzņēmums plāno atvērt rūpnīcu Baltkrievijā. Kaimiņvalstī ražoto produkciju būs iespējams pārdot Krievijā un visās Muitas savienības valstīs, — turpina Henriks Danusēvičs. – Tomēr piena (un kefīra) cenas Latvijā ir kritušās aptuveni par 30% — no 1 eiro par litru līdz 70 centriem.
Toties kombināta ražotie sieriņi ir kļuvuši dārgāki, gandrīz trīskārt pieaugusi dažādu uzņēmumu ražoto sieru cena. Situācija tirgū ir dažāda. Arī citi produkti ir kļuvuši dārgāki, piemēram, par 20% pieaugušas gaļas produktu un desu cenas.
Labi zināms, ka austrumu tirgus vienmēr ir bijis riskants, atgādina Danusēvičs. Jā, strādājot ar Krieviju, agrāk bija iespējams gan gūt fantastisku peļņu, gan vienā mirklī to pazaudēt – gan Krievijā, gan Baltkrievijā biznesā pārāk bieži iejaucas politika.
Krievijas vietā Jaunzēlande
Te aizliegums attiecībā uz šprotēm tika ieviests, te – atcelts, un tikai retais uzņēmums izturēja tādu spriedzi. Dīvaini, taču galu galā iznāca tā, ka šprotes ir vienīgais zivju produkts, uz ko sankcijas nav attiecinātas. Šo informāciju apstiprināja arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
"Pastāstiet Krievijas iedzīvotājiem, ka mūsu šprotes var ēst!" — piebilda ministrs.
"Sankciju karā šprotu ražotāji ir cietuši vismazāk, jo viņu produkcija ir pieprasīta pat Izraēlā, Ķīnā un Amerikas valstīs, — skaidro Henriks Danusēvičs. – Preces, kas agrāk tika eksportētas uz Krieviju, uzņēmumi nosūtīja uz citām valstīm un vienojās savā starpā ar apjomiem nekonkurēt, lai "nenosistu" cenas. Vairāku kategoriju preču eksports uz Eiropas valstīm pat ir pieaudzis."
"Vieta Eiropas tirgū mūsu uzņēmumiem atradīsies. Polijā ir noteiktu Krievijas nepieņemto preču pārprodukcija. Būtu muļķīgi vest uz turieni mūsu ābolus, toties poļi labi pērk zivju un gaļas konservus, makaronus, čipsus, parfimēriju un bērnu apģērbus. Eiropā ir labs noiets mūsu "eko" un "bio" produkcijai, lai arī tā ir dārgāka nekā parastie produkti.
Eksports notiek pat uz Ukrainu, neskatoties uz bēdīgo ekonomisko situāciju valstī. "Dzintars" tur atver kosmētisko līdzekļu firmas veikalus. Arī mūsu alus Ukrainā ir pieprasīts.
Latvijas uzņēmumiem nākas aktīvāk apgūt jaunus tirgus. Atbalstu šajā ziņā sniedz arī mūsu asociācija – Kazahstānā, Moldāvijā, Horvātijā, Gruzijā un pat Austrālijā un Jaunzēlandē.
