RĪGA, 14. marts — Sputnik. Krīzes situāciju Ukrainā The Guardian publicētajā rakstā izskata Nikolajs Petro – Rodailendas universitātes politoloģijas profesors, speciālists Krievijas un Ukrainas jautājumos.
Viņš atgādināja, ka janvārī Ukrainas prezidents Pjotrs Porošenko apsveica valsti ar to, ka pirmo ziemu izdevies iztikt bez gāzes no Krievijas. Pie tam tika iepirkta gāze no Eiropas, kas ir par 30% dārgāka – šo faktu Porošenko nez kāpēc uzsvēris īpaši lepni. Taču tā ir tikai viena no problēmām, kas izveidojušās Ukrainas ekonomikā, uzskata politologs.
"Valsti visvairāk apdraud nevis korupcija, bet gan ideoloģiskais lēmumus saraut sakarus ar Krieviju, Ukrainas ilggadējo tirdzniecības partneri un investoru," — norādīts The Guardian publicētajā rakstā.
Ukraiņi nedzīvo labāk
Politologs atzīmē, ka nepilna gada laikā dzīves standarti Ukrainā ir divkārt samazinājušies, valūtas vērtība kritusies par 350%, inflācija pieaugusi līdz 43%. Pie tam valdība turpina ekonomisko kursu, ko iespējams dēvēt tikai par pašnāvniecisku.
2014. gadā lauzto līgumu dēļ valsts aizsardzība un aviācijas rūpniecība ir zaudējusi 80% ienākumu.
Bez investīcijām un līdz kaklam parādos
"Valdības neracionālo ekonomisko darbību pamatā ir saprotamā vēlme iedzelt Vladimiram Putinam. Diemžēl par to nākas maksāt Ukrainas pilsoņiem," — raksta The Guardian.
Rakstā atzīmēts, ka pēc vienošanās par brīvo tirdzniecību, ko Ukraina noslēdza ar ES, valsts ir zaudējusi pieeju savam lielākajam tirgum – Krievijai.
Pašlaik Eiropas sertifikātus Ukrainā saņēmušas tikai 72 kompānijas, kas tagad var eksportēt preces uz ES. Pie tam 39 uzņēmumi nodarbojas ar medus ražošanu un sešu nedēļu laikā ir sasnieguši gada kvotu.
Nepopulāra valdība
Šie faktori arvien vairāk grauj valdības popularitāti. Pašlaik 70% Ukrainas iedzīvotāju uzskata, ka valsts ir izraudzījusies nepareizu kursu. 85% neuzticas premjerministram. Prezidenta popularitāte nesasniedz pat viņa priekšgājēja Viktora Janukoviča reitingu.
Analītiķis uzskata, ka jauna sacelšanās tomēr nav gaidāma. Valdībai izdodas novērst elektorāta uzmanību. Varasvīri norāda, ka valsts IKP krītas tādēļ, ka Krievija esot okupējusi Krimu un valsts austrumos sākusies sacelšanās. Protams, šie faktori ir nodarījuši valstij ievērojamus zaudējumus, taču stāvokli vēl pasliktinājusi valdības rīcība. Pie tam valsts ir sarāvusi ekonomiskos sakarus ar valsts austrumu reģioniem, lai sodītu iedzīvotājus par prokrievisko pozīciju. Iemīļots ir arī arguments par izvēles trūkumu – Ukraina esot spiesta ar sankcijām reaģēt uz Krievijas agresiju.
Ko darīs Rietumi
The Guardian raksta, ka Rietumiem nevajadzētu atbalstīt šādu politiku. Lai kādas būtu politiskās simpātijas, rietumvalstu valdībām nav tiesību atbalstīt apzinātu iedzīvotāju sašķelšanu politisko priekšrocību dēļ. Pārāk liels ir risks, ka Ukraina kļūs rīcībnespējīga, un no tās uz Eiropu plūdīs miljoniem cilvēku, vēl vairāk pastiprinot pašreizējo migrācijas krīzi.
