RĪGA, 15. marts — Sputnik. 5. aprīlī tiks pieņemts lēmums lietā par Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija segodņa" pārstāvniecības reģistrāciju Latvijā. Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt 30 dienu laikā.
Aģentūras "Rossija segodņa" advokāts Ziedonis Ūdris pastāstīja, ka problēmai ir divas šķautnes: ideoloģiskā un juridiskā.
"No ideoloģijas viedokļa ir skaidrs, kam vēlas pretoties Uzņēmumu reģistrs. Iestādes pārstāvji uzskata, ka Latvija kā Eiropas valsts pretojas Krievijai, kas pārkāpj starptautiskās formas," – paskaidroja jurists.
Ja pretdarbība notiek likuma līmenī, ir jāizmanto spēkā esošie likumi, uzskata advokāts. Valstī nav likumu, kas liegtu ziņu aģentūrai atvērt savu pārstāvniecību. Nav likumu, kas būtu saistīti ar ziņu aģentūru pārstāvniecībām, daļēji tāpēc, ka neviena cita ārvalstu ziņu aģentūra to nav darījusi.
"CNN, BBC, vairākas Krievijas televīzijas kompānijas akreditē šeit savus žurnālistus, — pastāstīja Ūdris. – Šeit ir arī vairāku izdevumu filiāles, taču nav nevienas pārstāvniecības."
"Pašlaik Uzņēmumu reģistrs nesniedz atļauju pārstāvniecības atvēršanai, un tiesas šo lēmumu atbalsta, izmantojot brīvu likuma interpretāciju. Iznāk ne īpaši demokrātiski. Iznāk totalitāri. Ļoti neērti ir to apzināties. Mēs taču esam Eiropā, mums vajadzētu būt demokrātiskiem," – stāsta advokāts.
Atgādināsim, ka Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija segodņa" pārstāvniecības reģistrācija Latvijā tika noraidīta 2015. gada 28. augustā. Latvijas varas iestādes apgalvoja, ka šis lēmums esot pieņemts, ņemot vērā iesniegto dokumentu neatbilstību Satversmei un vairākiem normatīvajiem aktiem. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Rīgas lēmums ir diskriminējošs un politizēts.
Šo lēmumu aģentūra "Rossija segodņa" apstrīdēja Rīgas administratīvajā tiesā.
Pirmdien aģentūras "Rossija segodņa" juristiem tika liegta iespēja iebraukt Latvijas teritorijā. Viņi devās uz Rīgu, lai piedalītos tiesas sēdē jautajumā par pārstāvniecības reģistrāciju Rīgā. Aģentūras "Rossija segodņa" Apvienotās tiesiskās direkcijas vadītājs Jevgēņijs Koroļovs norādīja, ka viņaprāt tāda rīcība "var liecināt par to, ka Latvijas varas iestādes tīšām cenšas vājināt mūsu pozīciju tiesā, nesniedzot iespēju izteikties aģentūras pārstāvjiem."
Baltijas valstu varas iestādes ne vienu reizi vien bez paskaidrojuma ir izraidījušas Krievijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Pagājušajā nedēļā Lietuvas varas iestādes izraidīja Krievijas Valsts Televīzijas un radio kompānijas korespondenta Pāvela Zarubina uzņemšanas grupu. 2015. gada oktobrī Igaunijas varas iestādes pie robežas aizturēja Krievijas Valsts Televīzijas un radio kompānijas korespondenta Nikolaja Vasiļjeva uzņemšanas grupu – žurnālistiem tika pārmeklētas kabatas un pārbaudīta bagāža. Pēc dažām stundām viņus atlaiduši, taču vīzas tika anulētas.
Septembrī Igaunija neļāva iebraukt valstī "Rossija segodņa"darbiniecei Marinai Perekrestovai, lai arī aģentūras rīcībā ir visi darbam nepieciešamie dokumenti. 2014. gada aprīlī Lietuvas ĀM nenoskaidrotu iemeslu dēļ noraidīja akreditācijas lūgumu RIA Novosti korespondentei Irinai Pavlovai. Augustā avīzes "Komsomoļskaja pravda" žurnāliste Gaļina Sapožņikova Lietuvā tika pasludināta par "nevēlamu personu, kas apdraud valsts drošību."
12. februārī darbu sāka Starptautiskā informatīvā aģentūra un radio Sputnik latviešu un krievu valodās. Ziņu portāls piedāvā lasītājiem daudzveidīgu multimediju informāciju: infografiku, video, fotoreportāžas, ēteru tiešsaistē un aptaujas. Sputnik Latvija portālā pieejamas ne tikai operatīvās ziņas, bet arī analītiskie materiāli, ekskluzīvas intervijas un ekspertu vērtējumi.
