RĪGA, 15. marts — Sputnik. Aizliegums starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija segodņa" juristiem iebraukt Latvijas teritorijā liecina par valsts iestāžu spiedienu uz medijiem un vārda brīvību, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Vsevolods Bogdanovs.
Vakar Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija Segodņa" juristi devās uz Latviju, lai piedalītos tiesas procesā lietā, kas skāra varas iestāžu atteikumu reģistrēt uzņēmuma pārstāvniecību Rīgā. Robežkontroles punkta darbinieki paziņojuši, ka viņiem liegta iespēja iebraukt Latvijas teritorijā, jo viņi apdraudot nacionālo drošību.
"Kopā ar kolēģi Jeļenu Timošenkovu ielidojām Rīgā un gatavojāmies piedalīties tiesas sēdē, jo gribējām pārsūdzēt varas iestāžu atteikumu reģistrēt mūsu aģentūras pārstāvniecību Latvijā. Taču robežkontroles darbinieki pieņēma mūsu pases, lika gaidīt apmēram pusotru stundu un paziņoja, ka izraida mūs no Latvijas un bez termiņa norādes aizliedz ierasties Latvijas teritorijā, paskaidrojot, ka mēs apdraudot nacionālo drošību," – pastāstīja aģentūras Apvienotās tiesiskās direkcijas vadītājs Jevgēņijs Koroļovs.
Viņš piebilda, ka robežkontroles darbinieks izsniedzis viņam atbilstošu dokumentu latviešu valodā un krieviski paskaidrojis, ka lēmumu pieņēmusi Latvijas Drošības policija.
Jurists norādīja, ka viņaprāt tāda rīcība "var liecināt par to, ka Latvijas varas iestādes tīšām cenšas vājināt mūsu pozīciju tiesā, nesniedzot iespēju izteikties aģentūras pārstāvjiem." Rezultātā Rīgas administratīvajā tiesā piedalīsies tikai vietējie advokāti.
"Absurds un spiediens"
Krievijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Vsevolods Bogdanovs komentēja Latvijas iestāžu atteikumu reģistrēt starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija segodņa" pārstāvniecību Rīgā un nosauca to par absurdu.
"Īpaši absurds ir tas, ka Drošības policijas priekšnieks publiski vērtē žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbu. Diezin vai viņa pienākums ir izvērtēt sabiedrības gatavību patērēt noteiktu informatīvo resursu saturu," — paskaidroja Bogdanovs.
"Jāpiebilst, ka nav saprotams, kāds tam visam sakars ar juristiem, kam netika dota atļauja iebraukt Latvijā. Viņi devās uz tiesas sēdi. Viņu klātbūtne bija nepieciešama – viņiem bija jāsaprot, kāda ir pretenziju būtība, kādas apsūdzības tiek izvirzītas," – atzīmēja Krievijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs.
Pēc viņa domām, Latvijas varas iestāžu pieeja ir augstprātīga un neattaisnota.
"Pēc būtības tas ir spiediens uz medijiem un vārda brīvību: piekrītiet mums un atainojiet mūsu viedokli vai mēs neļausim jums strādāt. Tas ir informatīvā kara turpinājums, mēģinājumi uzspiest savu viedokli un nevēlēšanās uzklausīt citus. Tā ir spilgta propagandas izpausme," — secināja Bogdanovs.
"Kauns par Latviju"
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins uzskata, ka varas iestādes ir kritušas kaunā, ar spēku iejaucoties tiesiskā konfliktā.
"Latvijas valdība, varas orgāni, apzināti dāvā aģentūrai "Rossija segodņa" un Sputnik lielisku trumpi tiesā. Drošības policija ir vājinājusi viena strīda dalībnieka pozīcijas, iejaucoties civiltiesiskā konfliktā. Tas kļūs par aģentūras apelācijas trumpi – kā mēs varējām iesniegt visus savus argumentus, ja mūsu speciālisti pat netika ielaisti Latvijas teritorijā?" – paskaidroja Mamikins.
"Es saprastu, ja Drošības policija būtu teikusi: "Juristi Petrovs un Ivanovs nav vēlami, sarīkosim Latvijas tiesas sēdi Maskavā." Tur viņi satiktos. Es ceru, ka Krievija latviešu advokātus ielaistu Maskavā, lai viņi tur pastrīdas. Taču arī to viņi nav izdarījuši," – piebilda politiķis.
Mamikins piebilda, ka viņam ir kauns par valsti un totalitārās sistēmas izpausmēm.
"Mūsu pusizglītotie majoru kungi, šķiet, ir nopirkuši juristu diplomus, un kārtējo reizi izcēlušies. Ļoti slikti! Lai strīdas, lai tiesnesis pasludina spriedumu. Bet te: mēs jums neļausim pat vārdiņu iebilst, nedosim tiesības izteikties. Latvija atkal ir kritusi kaunā, nevis parādījusi sevi no labākās puses," – secināja Eiropas Parlamenta deputāts.
"Likums ir jāievēro"
Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers paziņojis, ka izprot kritisko attieksmi, ko izjūt portāls Sputnik Latvija.
"Ja jūsu mājās valda kārtība, nelūgtiem viesiem, tādiem kā Sputnik, tajā vienkārši nav nekas darāms. Situācijā ar Sputnik mūsu valsts rīkojas saskaņā ar likumu. Ir noteikumi, ir likums. Tos ir jāievēro," – Zatlers paskaidroja portāla rus.err.ee korespondentam.
"Man šajā lapā nav nekā lasāma. Vispār, man šķiet, mēs tam veltām pārlieku daudz uzmanības," — piebilda Zatlers.
"Izrādīt modrību"
Saskaņā ar viņa vārdiem, Sputnik nav reģistrēts Latvijā, tātad aģentūras darbinieki nav žurnālisti. Mežviets uzsvēra, ka Latvijā Sputnik pārstāv Krievijas ģeopolitiskās intereses, Uzņēmumu reģistrs atteicies to reģistrēt, un tam nav oficiāla medija statusa.
DP priekšnieks norādīja, ka faktiski Sputnik strādā nesankcionēti, un sarunā ar tā pārstāvjiem ir rūpīgi jāapsver teiktais.
Reģistrācija nav nepieciešama
"Sputnik latviešu valodā darbojas atbilstoši valsts spēkā esošajai likumdošanai, kas neprasa interneta mediju obligātu reģistrāciju valsts teritorijā. Līdz ar to Sputnik nepārkāpj spēkā esošos normatīvos aktus," — ziņoja Sputnik preses dienests.
12. februārī Starptautiskā informatīvā aģentūra un radio Sputnik publiskoja ziņu portālu latviešu un krievu valodās. Ziņu portāls piedāvā lasītājiem daudzveidīgu multimediju informāciju: infografiku, video, fotoreportāžas, ēteru tiešsaistē un aptaujas. Sputnik Latvija portālā pieejamas ne tikai operatīvās ziņas, bet arī analītiskie materiāli, ekskluzīvas intervijas un ekspertu vērtējumi.
Sputnik koncepcija – modernas komunikāciju tehnoloģijas, profesionālisms un tuvošanās lasītājam, kas ļauj Sputnik ātri attīstīties un iekarot auditoriju visā pasaulē.
Devīze "Stāsta to, ko citi noklusē" atspoguļo Sputnik ziņu portālu saturu. To mērķis ir paust dažādus viedokļus par notikumiem pasaulē.
Sputnik — ziņu aģentūra un radio ar multimediju informatīvajiem centriem vairākos desmitos valstu. Sputnik darbā tiek izmantotas tīmekļa vietnes, analogā un digitālā radio apraide, mobilās pielikumprogrammas un profili sociālajos tīklos. Ziņu lentes abonentiem Sputnik piedāvā informāciju angļu, arābu, spāņu un ķīniešu valodās.
Bez pamatojuma
Septembrī Igaunija neļāva iebraukt valstī "Rossija segodņa"darbiniecei Marinai Perekrestovai, lai arī aģentūras rīcībā ir visi darbam nepieciešamie dokumenti. 2014. gada aprīlī Lietuvas ĀM nenoskaidrotu iemeslu dēļ noraidīja akreditācijas lūgumu RIA Novosti korespondentei Irinai Pavlovai. Augustā avīzes "Komsomoļskaja pravda" žurnāliste Gaļina Sapožņikova Lietuvā tika pasludināta par "nevēlamu personu, kas apdraud valsts drošību."
