Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija Segodņa" juristi izraidīti no Latvijas

© Sputnik / Alexey Filippov / Pāriet pie mediju bankasЛоготип международного информационного бренда Sputnik
Логотип международного информационного бренда Sputnik - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Robežkontroles punkta darbinieki pieņēmuši informatīvās aģentūras juristu pases un pēc pusotras stundas paziņojuši, ka viņiem liegta iespēja iebraukt Latvijas teritorijā, jo viņi apdraudot nacionālo drošību.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija Segodņa" juristiem aizliegta iespēja iebraukt Latvijas teritorijā. Juristi devās uz Latviju, lai piedalītos tiesas procesā lietā, kas skāra varas iestāžu atteikumu reģistrēt uzņēmuma pārstāvniecību Rīgā, ziņoja aģentūras  Apvienotās tiesiskās direkcijas vadītājs Jevgēņijs Koroļovs.

Студия радио Sputnik - Sputnik Latvija
"Kompass": centieni aizliegt Sputnik darbību neatbilst vārda brīvības principam

"Kopā ar kolēģi Jeļenu Timošenkovu ielidojām Rīgā aptuveni 10 no rīta pēc vietējā laika. Gatavojāmies piedalīties tiesas sēdē, jo gribējām pārsūdzēt varas iestāžu atteikumu reģistrēt mūsu aģentūras pārstāvniecību Latvijā. Taču robežkontroles darbinieki pieņēma mūsu pases, lika gaidīt apmēram pusotru stundu un paziņoja, ka izraida mūs no Latvijas un bez termiņa norādes aizliedz ierasties Latvijas teritorijā, paskaidrojot, ka mēs apdraudot nacionālo drošību," – pastāstīja Koroļovs.

Viņš piebilda, ka robežkontroles virsnieks ir izsniedzis viņam atbilstošu dokumentu latviešu valodā un krieviski paskaidrojis, ka lēmumu pieņēmusi Latvijas Drošības policija.

"Netika sniegti nekādi paskaidrojumi par to, kāpēc mēs, no varas iestāžu viedokļa, apdraudam valsts drošību. Tas ir absurds, jo līdz šim ne reizi neesmu bijis Latvijā, un mana kolēģe Jeļena šeit bijusi tikai vienu reizi, kad 2012. gadā apmeklēja valsti kā tūriste," — piezīmēja Koroļovs.

Viņš norādīja, ka viņaprāt tāda rīcība "var liecināt par to, ka Latvijas varas iestādes tīšām cenšas vājināt mūsu pozīciju tiesā, nesniedzot iespēju izteikties aģentūras pārstāvjiem." Rezultātā Rīgas administratīvajā tiesā piedalīsies tikai vietējie  advokāti.

DP priekšnieks: esiet modri ar Sputnik Latvija

Valsts pārvaldes darbiniekiem ir jābūt modriem sarunās ar Krievijas ārpolitikas instrumentu Sputnik Latvija, pirmdien intervijā LTV programmai "Rīta panorāma" norādījis Latvijas Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.Viņš norādīja, ka Sputnik nav reģistrēts Latvijā, tātad aģentūras darbinieki nav žurnālisti. Latvijā Sputnik pārstāv Krievijas ģeopolitiskās intereses. Ja nu tā, saziņu ar tās pārstāvjiem vajag rūpīgi apsvērt, atzīmējis DP priekšnieks.

Министр иностранных дел РФ Сергей Лавров - Sputnik Latvija
Lavrovs pastāstījis par rusofobo noskaņojumu Baltijas valstīs

Baltijas valstu varas iestādes ne vienu reizi vien bez paskaidrojuma ir izraidījušas Krievijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Pagājušajā nedēļā Lietuvas varas iestādes izraidīja Krievijas Valsts Televīzijas un radio kompānijas korespondenta Pāvela Zarubina uzņemšanas grupu. 2015. gada oktobrī Igaunijas varas iestādes  pie robežas aizturēja Krievijas Valsts Televīzijas un radio kompānijas korespondenta Nikolaja Vasiļjeva uzņemšanas grupu – žurnālistiem tika pārmeklētas kabatas un pārbaudīta bagāža. Pēc dažām stundām viņus atlaiduši, taču vīzas tika anulētas.

Septembrī Igaunija neļāva iebraukt valstī "Rossija segodņa"darbiniecei Marinai Perekrestovai, lai arī aģentūras rīcībā ir visi darbam nepieciešamie dokumenti. 2014. gada aprīlī Lietuvas ĀM nenoskaidrotu iemeslu dēļ noraidīja akreditācijas lūgumu RIA Novosti korespondentei Irinai Pavlovai. Augustā avīzes "Komsomoļskaja pravda" žurnāliste Gaļina Sapožņikova Lietuvā tika pasludināta par "nevēlamu personu, kas apdraud valsts drošību."

Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija segodņa" pārstāvniecības reģistrācija Latvijā tika noraidīta 2015. gada 28. augustā. Latvijas varasiestādes apgalvoja, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā iesniegto dokumentu neatbilstību Satversmei un vairākiem normatīvajiem  aktiem. KF ĀM uzskata,  ka lēmums pieņemts politisku apsvērumu dēļu.

Ziņu lente
0