RĪGA, 21. feb – Rostislavs Iščenko, Sputnik. Salīdzinājumā ar mācībām un pēkšņām kaujas gatavības pārbaudēm, ko Krievijas bruņotie spēki organizē šogad, februāra pasākuma mērogs nešķiet pārsteidzošs. Tikai divarpus tūkstoši cilvēku un aptuveni 300 militārās tehnikas vienības. Taču NATO no tradīcijām neatkāpjas un pauž bažas par Krievijas militāro aktivitāti reģionā.
Rostislavs Iščenko, Sistemātiskās analīzes un prognožu centra direktors uzskata: Pleskavas apgabalā vienīgie Krievijas pretinieki ir NATO, tāpēc mācībām pievērstā uzmanība ir pašsaprotama. Jebkuras mācības ir ne tikai karavīru treniņš, bet arī politiska demonstrācija, kuras mērķis ir vest pie prāta potenciālo pretinieku.
Nepārsteidz arī tas, ka NATO valstis, ko uztrauc Krievijas militārā aktivitāte Pleskavas apgabalā, tieši to pašu dara robežas otrā pusē – Baltijas valstīs. Jau divus gadus, aizbildinoties ar mācībām, Latvijā un Igaunijā tiek ievesti karaspēki un tehnika; daļa no tiem Baltijas valstīs paliek uz ilgu laiku. Pie tam NATO neslēpj, ka plāno arī turpmāk paplašināt reģionā izvietoto grupējumu, tāpēc varam atzīt, ka mācības Krievijā ir atbilde uz NATO militāro rosību.
Krievija vēlas demonstrēt, cik bezjēdzīga no stratēģiskā viedokļa ir NATO grupējuma paplašināšana Baltijas valstīs. Tas ir, mūsu "draugiem un partneriem" ir jāparāda, ka reģionā izvietotajām Krievijas armijas daļām ir pa spēkam iznīcināt Baltijas placdarmā dislocētās vienības.
Rietumvalstu bruņotie spēki kopumā ievērojami pārsniedz KF armiju no skaitliskā viedokļa, tāpēc gadījumā, ja Maskava reaģēs uz atbilstošiem rietumvalstu pasākumiem, agri vai vēlu tās operatīvās rezerves būs iesaistītas konfrontācijā ar stacionāriem otršķirīgajiem grupējumiem, kā tiem, kas pašlaik tiek veidoti Baltijas valstīs.
Krievijas rīcībā vienkārši nebūs bruņoto spēku, kas varētu reaģēt uz jaunajām krīzes situācijām, bet NATO (patiesībā – ASV) rīcībā būs pietiekami lieli ātrās reaģēšanas spēki, kas spēs operatīvi izvērsties krīzes reģionā, tātad – iejaukties situācijā, kāda, piemēram, pašlaik izveidojusies Sīrijā. Krievijai šadas iespējas nebūs.
Karaspēku mehāniska palielināšana Krievijas apstākļos ir nevien bezjēdzīga, bet arī bīstama. Taču nav iespējams arī nepievērst uzmanību bruņoto spēku izvēršanai pie valsts robežām.
Ko mēs redzam Krievijas ziemeļrietumu reģionā? Septiņu mēnešu laikā norit jau trešās mācības, un visās tiek izmantoti desantnieki.
2015. gada augustā noritēja mācības Kolektīvās drošības līguma organizācijas ietvaros. To scenārijā bija paredzēta Vidusāzijas bruņoto spēku kontingenta pārsviešana un izvēršana kaujas darbībām. Krievija demonstrē iespējas operatīvi pastiprināt grupējumus un dažu stundu laikā nogādāt Pleskavas apgabalā sabiedroto spēku brigādi no Vidusāzijas.
2015. gada oktobrī liela mēroga mācības organizēja Pleskavas desantnieki. To rezultātā decembrī reģionā dislocētie Krievijas bruņotie spēki tika pastiprināti ar daudzfunkcionālajiem helikopteriem Mi-35, kas paredzēti ienaidnieka karaspēku un bruņutehnikas iznīcināšanai, atbalsta sniegšanai tanku vienībām, desanta izsēdināšanai un kravu pārvadāšanai. 2016. gada februāri desantnieku mācībās jau piedalās pastiprinātais grupējums.
Kas vēl ir zināms par potenciālo NATO grupējumu Baltijas valstīs? Tiek ziņots par tās ievērojamu palielināšanu, 155 mm kalibra artilērijas sistēmu, tanku un motorizēto kājnieku izvietošanu reģionā. Paredzēts būtiski paplašināt grupējuma gaisa spēkus – palielināt iznīcinātāju skaitu, kas tiek izmantoti Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanai.
Tiek veidots klasisks trieciengrupējums. Tā struktūra līdzinās Sīrījā ievērojamus panākumus guvušajiem spēkiem.
Gaisa desanta karaspēku mācībās saskatāmas Krievijas asimetriskās atbildes aprises. Krievija nosedz Baltijas valstu debesis ar PGA sistēmu, kas nodrošina NATO aviācijas neitralizāciju. Helikopteri Mi-35 spēj saimniekot debesīs un ar uzbrukumiem no gaisa atbalstīt desantniekus jebkurā punktā šajā reģionā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa sauszemes spēku, ko NATO var izvietot Baltijas valstīs, ir jāizmanto aizmugures piesegšanai.
Tātad skaita un sastāva ziņā šķietami nenozīmīgie spēki un līdzekļi, kas bija iesaistīti gaisa desantnieku mācībās Pleskavas apgabalā, patiesībā ir signāls rietumvalstīm: padomāt, vai patiešām ir jāturpina kaujinieciskās histērijas pastiprināšana Baltijas valstīs.
NATO nav nozīmes pastiprināt sakāvei lemto Baltijas placdarba grupējumu, saistīt ne tikai ievērojamus bloka spēkus, bet arī vērā ņemamus materiālos un finansiālos resursus.
Jāņem vērā vienkāršs fakts: Baltijas valstu drošība mazināsies, NATO grupējumam pieaugot, jo Krievija tā neitralizācijai paredz ātru uzbrukuma operāciju visā karadarbības teritorijā. Mūsdienu strauji mainīgajos apstākļos nepieciešamība veikt šādu operāciju var rasties pēkšņi, un politiskais vai diplomātiskais krīzes risinājums vienkārši nāks par vēlu.
Tagad gājiens jāizdara Rietumiem.