RĪGA, 16.feb — Sputnik, Marina Petrova. Latvija ir paspējusi "sagatavoties" imigrantu pieplūdumam. Pirmkārt, valdība ir samazinājusi bēgļu pabalstus līdz 139 eiro cilvēkam ar noteikumu, ka pārējie ģimenes locekļi saņems 97 eiro katrs. Politiķi apgalvo, ka tieši to no viņiem vēlējusies sabiedrība: socioloģisko pētījumu uzņēmums SKDS noskaidroja, ka aptuveni 80% iedzīvotāju attieksme bēgļu uzņemšanas jautājumā ir negatīva.
Otrkārt, Iekšlietu ministrija uzsākusi bēgļu centra paplašināšanas darbus Muceniekos.
Treškārt, valdība uzdevusi Tieslietu un Ārlietu ministrijām izstrādāt likumprojektu par iespējamo parandžu nēsāšanas aizliegumu.
Eiropas solidaritāte
Jāpiebilst, ka Latvija jau ir apsolījusi uzņemt 531 bēgļus. "Oficiālā Latvijas pozīcija — solidaritāte ar ES valstīm. Taču sabiedrībā to novērtē neviennozīmīgi. Mēs saprotam, ka tā ir solidaritātes un humānisma izpausme, taču cilvēku subjektīvā attieksme ir pavisam citāda," —Sputnikam stāsta Aleksejs Loskutovs, "Vienotības" deputāts.
Tā ir ne tikai "Vienotības", bet arī Ārlietu ministrijas pozīcija, ko vada šīs partijas pārstāvis Edgars Rinkēvičs. Saeimas ārpolitikas debašu laikā ārlietu ministrs norāda, ka neviena valsts nevar pārvarēt migrācijas krīzi viena pati. Mēs esam atklāta sabiedrība, taču gaidām cieņpilnu attieksmi pret eiropeiskajām vērtībām. Tām mests izaicinājums. Latvija pildīs uzņemtās saaistības un palīdzēs tiem, kam tas nepieciešams.
Lielāka skepse
Lielākā atbildība bēgļu uzņemšanas jautājumā gulstas uz Iekšlietu ministrijas pleciem. Tā atlasa cilvēkus, izsniedz statusu un "izlaiž" viņus sabiedrībā, tātad uzņemas atbildību par iespējamiem incidentiem ar imigrantiem.
Iekšlietu ministrijas vadītājs Rihards Kozlovskis, "Vienotības" pārstāvis, arī iebilst pret lielāka bēgļu skaita uzņemšanu.
"Es nedomāju, ka pie mūsu iespējām varam izskatīt kādas papildu patvēruma meklētāju uzņemšanas iniciatīvas, — viņš teica žurnālistiem. — Mēs nekādā veidā nerisinām cēloņus. Es uzskatu, ka tiešām ir jārunā par trešo valstu sadarbību robežu stiprināšanā. Tāpat ir jārunā par atgriešanas mehānisma uzlabošanu. Es neredzu, kā īstenot patvēruma meklētāju uzņemšanas piespiedu sadali," piebilda ministrs.
Ja nav pilnīgas vienprātības bēgļu jautājumā pat starp vienas partijas pārstāvjiem, tad koalīcijas līmenī par to nevar būt ne runas.
Šīs pretrunas vairākas nedēļas laikā neļāva politiķiem vienoties par valdības deklarācijas tekstu. Rezultātā tika nolemts apstiprināt šādu tekstu: «Balstoties uz Latvijas integrācijas un administratīvās kapacitātes apstākļiem, uzskatām, ka ar līdzšinējiem lēmumiem Latvija ir izsmēlusi iespējas uzņemt valstī papildu patvēruma meklētājus Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma ietvaros. Tamdēļ, attiecībā uz fizisku personu pārdali starp ES dalībvalstīm un pārvietošanu no trešajām valstīm, atbalstīsim tikai tādu pozīciju, kas pieļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvprātīgi uzņemt patvēruma meklētājus, bet nerada pienākumu vai spiedienu to darīt."
Lai izskatītos labāk
Migrantu sadalījuma jautājumā politiķiem nākas balansēt starp ES un sabiedrību. No vienas puses, Eiropas Savienības pozīcija paredz solidaritāti un piedalīšanos sadales programmās. No otras puses, Latvijas sabiedrība to neatbalsta.
"Durvju aizvēršana radītu negatīvu Latvijas imidžu kopējā Eiropas fonā. Daudzas ES valstis ir mūsu partneri NATO – tās atbalsta Latvijas gaisa telpas aizsardzību. Eiropas solidaritāte nozīmē arī Ziemeļatlantijas solidaritāti," — atgādina Aleksejs Loskutovs.
Tomēr bail — katram gadījumam
Ir skaidrs, kāpēc ES iestājas par bēgļu sadales programmu — Grieķija, Itālija vai Vācija vienkārši nespēs "sagremot" visus, kas vēlas iegūt patvērumu ES.
Kāpēc gan atsevišķas ES valstis iestājas pret bēgļu statusa piešķiršanu Eritrejas vai Sīrijas pilsoņiem, kurus gandrīz neviens nav redzējis? Šo jautājumu skaidro sociologs Aigars Freimanis.
"Pirmais faktors: dabiskas cilvēka bailes no citas kultūras un uzvedības modeļa. Latvijas iedzīvotāju uztverē viņi ir svešinieki, un svešais rada bailes. Pēdējo nedēļu laikā šis noskaņojums tikai pastiprinās, ņemot vērā informāciju par konfliktiem pašu bēgļu vidē Zviedrijā un ziņas par konfliktiem ar vietējiem Vācijā," — stāsta Sputnikam Freimanis un atgādina Jaungada notikumus Ķelnē.
Freimanis uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji tomēr ir līdzcietīgi: "Labdarība ir mūsu ikdienas dzīves elements, savdabīga industrija. Labdarības šovi televīzijā un radio, viena projekta ietvaros dažreiz izdodas savākt vairāk nekā simts tūkstošus eiro."
Taču aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju nevēlas uzņemt valstī bēgļus, atsakās izrādīt līdzjūtību: "Attiecībā uz bēgļiem situācija ir strīdīga," — atzīst eksperts.
Politika netraucēs integrāciju
Latvijā uzņemtos bēgļus nāksies ne tikai barot, bet arī integrēt. Par integrāciju maksās ES, taču ieceres īstenošana ir Kultūras ministrijas ziņā, ko pašlaik vada "Nacionālās apvienības" pārstāvis. Ministrijai nāksies mācīt bēgļiem valodu un skaidrot, kā izdzīvot Latvijas sabiedrībā.
Aleksejs Loskutovs stāsta, ka šajā ziņā Dacei Melbārdei jau ir radušies palīgi — brīvprātīgo grupas. Nesen tika savākti pārtikas produkti Muceniekos dzīvojošajām ģimenēm, bēgļi ir vesti uz kultūras centriem Rīgā – šeit pieaugušajiem un bērniem stāstīja par Latvijas tradīcijām un kultūru.
Par bēgļu sociālo integrāciju atbildēs Labklājības ministrija. Palīdzību saņems 390 cilvēki gadā. Šim nolūkam tiks noalgoti 30 sociālie mentori un pieci sociālie darbinieki. Integrācija (gan valodas apmācība, gan sociālais nodrošinājums) izmaksās 6,8 miljonus eiro, 85% summas nāks no eirofondiem.
Bēgļi varēs bez maksas apgūt valodu, kamēr uzturas Muceniekos un gaida statusa saņemšanu. Pēc tam viņi saņems papildu pabalstu 50 eiro apmērā valodas apgūšanai.
Radikālisms paliks uz papīra
Ļoti zīmīga ir Kultūras ministrijas rīcība, ņemot vērā, ka to pārzina partija, kas pretojas bēgļu uzņemšanai. Politologs Filips Rajevskis uzskata, Latvijas politiķi pametīs radikālās pozīcijas un turpinās sekot eiro līnijai, tiklīdz būs jāpieņem konkrēti lēmumi.
"Man šķiet, dialogā ar Eiropu politiķi ņems vērā reālo situāciju. Nevar vienkārši pateikt "nē", to apzinās arī "Nacionālā apvienība". Brīdī, kad nāksies runāt ar ES, situācija mainīsies. Valdība pieņems lēmumu, un Nacionālā apvienība koalīciju nepametīs. Tas ir visīstākais populisms," —Sputnikam stāsta Rajevskis.
Viņš norāda, ka Latvijas sabiedrība varētu tikt galā ar "pareizo bēgļu" integrāciju: "Ja tie būs īsti bēgļi, kuri bēg no karadarbības reģioniem, meklē nevis labāku dzīvi, bet vēlas dzīvot šajā valstī, manuprāt, problēmu nebūs. Piemēram, Saeimas deputāts Hosams Abu Meri savulaik absolvējis Latvijas Medicīnas akadēmiju, apmeties šeit uz dzīvi un kļuvis par deputātu. Šis piemērs rāda, ka Latvijas sabiedrība ir atklāta," — uzskata Rajevskis.
Aleksejs Loskutovs piebilst: spēles noteikumus vajadzētu izskaidrot ne vien bēgļiem, bet arī Latvijas sabiedrībai: "Pirmā un Otrā pasaules kara laikā no Latvijas bēgļu gaitās devās desmitiem tūkstošu cilvēku. Viņus uzņēma valstis, ko nekādi nevarēja saukt par bagātām. Tāpēc vēsturiskās piemiņas dēļ mums tagad jāpiešķir bēgļu statuss tiem, kuru dzīvība ir apdraudēta."
Neviens negrib slaucīt ielas
Latvija ir piekritusi izvietot savā teritorijā 531 patvērumu meklētāju. Mūsu prasības: tām jābūt ģimenēm ar izglītību un valodu zināšanām. Pagaidām izdevies pieņemt tikai sešus cilvēkus: vienu ģimeni no Eritrejas un vienu – no Sīrijas. IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norāda, ka patvēruma meklētāji nevēlas doties uz Latviju.
"Ņemot vērā pabalsta lielumu un klimatiskos apstākļus, Latvija bēgļu acīs nav pievilcīga," — uzskata politologs Filips Rajevskis.
Potenciālos bēgļus gaida vēl viena problēma: saskaņā ar normatīvajiem aktiem pat sētniekam mūsu valstī ir jāprot latviešu valoda.
Tiesa, neviens no viņiem nevēlas strādāt par sētnieku, uzskata deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa"). "Cilvēks, kurš ar pūlēm šķērsojis Vidusjūru, neies par pāris simtiem eiro strādāt konservu fabrikā. Šī iemesla dēļ iespējami konflikti, jo cilvēki meklēs nelikumīgas peļņas iespējas, — norāda politiķis intervijā Sputnikam. — Nedomāju, ka mūsu policijas iespējas ir labākas nekā Vācijā. Tiesa, arī bēgļu pie mums ir mazāk — mūs glābj aukstums un nelabvēlīgā sociālā situācija."
