RĪGA, 22. maijs – Sputnik. ASV 22. maijā informēs Krieviju par izstāšanos no Atvērto debesu līguma, paziņoja avīze New York Times ar atsauci uz augsta līmeņa ASV administrācijas pārstāvjiem. KF ĀM paziņoja, ka pagaidām nav saņēmuši oficiālu paziņojumu par ASV izstāšanos no vienošanās.
Izdevums atzīmē, ka ASV jau sen pauž neapmierinātību ar to, ka Maskava it kā pārkāpa vienošanos un neatļāva lidojumus virs pilsētas, kur Krievija, kā tika uzskatīts, izvieto kodolieročus, kuri spēj sasniegt Eiropu, kā arī aizliedza lidojumus valstī lielu militāro mācību rīkošanas laikā. Tāpat izdevuma avoti atzīmēja, ka ASV prezidents Donalds Tramps bija sašutis par Krievijas lidmašīnas lidojumu tieši virs viņa golfa kluba Bedminsterā, Ņūdžersijā 2017. gadā.
Rakstā teikts, ka, saskaņā ar Pentagona un Amerikas specdienestu datiem, KF, visticamāk, izmanto lidojumus virs ASV teritorijas, lai atzīmētu infrastruktūru, kas var tikt iznīcināta kiberuzbrukumu rezultātā. Apstiprinājumi šim apgalvojumam netiek sniegti.
Avīze uzskata, ka ASV izstāšanās no līguma izraisīs Eiropas sabiedroto, tai skaitā NATO sabiedroto neapmierinātību, kuri piedalās līgumā. Viņi uzskata, ka līdz ar Vašingtonas izstāšanos no vienošanās sekos Krievijas atbildes soļi, kura gandrīz noteikti ierobežos viņu lidojumus virs savas teritorijas, ko sabiedrotie izmanto, lai veiktu Krievijas karaspēku pārvietošanās monitoringu robežu tuvumā – sevišķi svarīgi tas ir Baltijas valstīm.
Saskaņā ar avīzes datiem, administrācijas izstāšanās no kārtējās vienošanās var nozīmēt, ka Tramps negrasās pagarināt bāzisko Līgumu starp Krievijas Federāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm par turpmākās stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu (New START), kura termiņš beidzas 2021. gadā.
Savukārt aģentūra Associated Press paziņoja, ka ASV jau ir informējušas ārzemju partnerus par to, ka Vašingtona izstājas no vienošanās, kura ļauj vairāk nekā 30 valstīm rīkot novērošanas lidojumus virs līgumu parakstījušajām valstīm.
KF ĀM paziņoja RIA Novosti, ka nav saņēmuši oficiālu paziņojumu par ASV izstāšanos no līguma.
"Pagaidām datu nav. Ja tas patiešām notiks, protams, būs žēl. Taču, diemžēl, tas iekļaujas kopējā esošās administrācijas līnijā – iedragāt visas vienošanās ieroču kontroles jomā. Šis ir bāziskais līgums savstarpējās uzticības nodrošināšanas ziņā Eiropā un plašākā mērogā," sacīja KF ĀM Ieroču neizplatīšanas un kontroles departamenta direktors Vladimirs Jermakovs.
Pirms dažām dienām, 19. maijā, KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Atvērto debesu līgums tiek apdraudēts. "Līgums par atvērtajām debesīm jau tiek apdraudēts," sacīja Lavrovs preses konferencē, runājot par KF un ASV attiecībām stratēģiskās stabilitātes jomā.
Atvērto debesu līgumu parakstījušas 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992. gadā Helsinkos. Patlaban līguma saistības pilda 34 valstis.
Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt virs līguma dalībvalstu teritorijas ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un karadarbību.
Līguma mērķis ir uzticības veicināšana valstu starpā, pilnveidojot karadarbības kontroles mehānismus un bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu saistību ievērošanas monitoringu.
