RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Spriežot pēc visa, Vašingtona jau ir pieņēmusi lēmumu par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Krievijas reakcija uz iespējamo Vašingtonas lēmumu būs atkarīga no tā, "kā šis lēmums tiks noformulēts, ko konkrēti tas nozīmēs", paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs. Taču viņš pauda šaubas, ka ASV piemēram varētu sekot citas valstis, vēsta RIA Novosti.
"Eksperti, kuri seko līdzi situācijas attīstībai (ap līgumu – red.), uzskata, ka Vašingtonā lēmums (par izstāšanos – red.) jau ir pieņemts," sacīja Krievijas ministrs apaļā galda laikā ar Aleksandra Gorčakova Publiskās diplomātijas atbalsta fonda dalībniekiem.
Pēc Lavrova sacītā, apsūdzot Krieviju līguma pārkāpšanā, Vašingtona gatavojas attaisnot savu izstāšanos no vienošanās. Taču Amerika nesniedz nekādus faktus un pierādījumus tam, ka KF it kā pārkāpj nosacījumus.
"Līdzīgi gadījumam ar INF līgumu (Līgums par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidāciju – red.), Atvērto debesu līguma gadījumā amerikāņi jau sāk visaktīvākajā viedā – un jau sen to dara – virza tēzi par to, ka KF pārkāpjot līgumu. Lai gan ar faktiem, līdzīgi INF līguma gadījumam, amerikāņiem klājas paslikti," sacīja KF ĀM vadītājs.
Turklāt Krievijas ministrs pauda šaubas attiecībā uz to, ka citi vienošanās dalībnieki sekos ASV piemēram un izstāsies no līguma.
"Amerikāņiem, esošajai administrācijai konceptuāli, principiāli ir nepatika pret jebkāda veida kontroles veidiem pār Amerikas militāro darbību, sevišķi, kad šī kontrole tiek īstenota uz vai virs Savienoto Valstu teritorijas. Vai amerikāņiem sekos citas valstis? Es šaubos," sacīja Lavrovs.
Viņš paskaidroja, ka, viņaprāt, "eiropieši saprot, ka līgumam ir pievienotā vērtība, kā uzticēšanās, paredzamības un caurspīdīguma instrumentam".
Attiecībā uz KF reakciju uz iespējamo ASV izstāšanos no līguma, ministrs paziņoja, ka tā būs atkarīga no tā, "kā šis lēmums tiks noformulēts, ko konkrēti tas nozīmēs".
"Un, protams, mēs skatīsimies uz to, vai Vašingtonai sekos kāds no NATO sabiedrotajiem," piebilda Lavrovs.
Atvērto debesu līgums (TOS) tika parakstīts 1992. gadā un kļuva par vienu no uzticības stiprināšanas pasākumiem Eiropas kontinentā pēc aukstā kara. Saskaņā ar šo vienošanos, 34 to parakstījušās valstis ir tiesīgas atklāti apkopot informāciju par viens otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem noteikto kvotu ietvaros.
Līgums kļuva par vienu no pasākumiem uzticības nostiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas dāvā tiesības veikt izlūkošanas lidojumus citu līguma dalībvalstu gaisa telpā un vākt informāciju par bruņotajiem spēkiem.
