06:58 28 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2114
  • RUB91.7258
Pasaulē
Saņemt īso saiti
52

Pirms dažām dienām no Vanderbergas aviācijas bāzes Kalifornijā startēja jaunās ballistiskās raķetes izmēģinājuma paraugs nekodola izpildījumā.

RĪGA, 16. decembris – Sputnik, Nikolajs Protopopovs. Vēl ne starpkontinentāla, taču jau arī nepavisam taktiska - pirms dažām dienām no Vanderbergas aviācijas bāzes Kalifornijā startēja jaunās ballistiskās raķetes izmēģinājuma paraugs nekodola izpildījumā. Raķete, kura tika palaista no mobilas sauszemes iekārtas, nolidoja vairāk nekā 500 kilometrus un nokrita Klusajā okeānā. Aviācijas bāzes pārstāvis RIA Novosti paziņoja tieši, ka tas ir vidējas darbības rādiusa ierocis, kuru vēl pirms dažiem mēnešiem aizliedza INF Līgums.

Neveikls priekšnesums

Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līgums zaudēja spēku 2. augustā pēc ASV iniciatīvas, kuras apsūdzēja Krieviju tā nosacījumu pārkāpšanā. Dalību līgumā Vašingtona apturēja vēl agrāk: 2019. gada martā. Toreiz amerikāņi paziņoja, ka nekavējoties uzsāk jaunas sauszemes bāzējuma raķetes projektēšanu, precizējot, ka sistēma būšot gatava pēc dažiem gadiem.

Taču pirmais lidojuma paraugs parādījās mazāk nekā pēc deviņiem mēnešiem. Tas mazākajā gadījumā izraisa neizpratni. Amerikāņu konstruktori, protams, varēja sasparoties un forsēt izstrādi, taču ir acīmredzami, ka tik īsā laikā no nulles izprojektēt, salikt kopā un izmēģināt jauna bruņojuma tipa eksperimentālu paraugu nav iespējams. Pat ja ņem vērā praktiski neierobežotās Pentagona finanšu iespējas un milzīgo vēlmi apdzīt Krieviju.

Politiķi un eksperti uzskata, ka amerikāņi uzsāka līgumā aizliegto raķešu izstrādi ilgi pirms izstāšanās no tā. Turklāt ne tikai Krievijā. Uzreiz pēc izmēģinājumiem Ķīnas ĀM nosauca Pentagona vadītāja Marka Espera paskaidrojumus par "neveiklu priekšnesumu".

"Kopš šī gada 2. augusta, kad ASV paziņoja par izstāšanos no INF Līguma, Pentagons veica divus sauszemes bāzējuma raķešu izmēģinājumus. Espers ar lepnumu paziņoja, ka ASV gatavojās šiem startiem kopš februāra. Lūdzu pievērst uzmanību: ASV oficiāli informēja par izstāšanos no INF Līguma tikai 2. augustā, savukārt gatavojās – kopš februāra. Tas kārtējo reizi apstiprina mūsu iepriekšējos vērtējumus, ka ASV iepriekš izplānoja izstāšanos no INF Līguma," uzsvēra ĶTR ĀM pārstāve.

Vidējs darbības rādiuss

Patiešām, augustā Pentagons jau izmēģināja spārnoto raķeti, kura iznīcināja mērķi vairāk nekā 500 kilometru attālumā, kas ir pretrunā ar INF Līgumu. Krievijas ĀM šīs palaišanas izvērtēja kā pierādījumu tam, ka ASV sen un apzināti gatavojās līguma laušanai.

"Tik nelielā laikā īstenot šāda veida pasākumus ir praktiski neiespējami, ja tikai viņi nav iepriekš gatavojušies. Tādā veidā mēs esam guvuši acīmredzamu apstiprinājumu tam, ka ne tikai politiskā un propagandas, bet arī materiālā militāri-tehniskā gatavošanās ASV iziešanai no INF Līguma Vašingtonā norisinājās ilgstoša laika garumā," paziņoja ĀM.

ASV plānus izstāties no INF Līguma netieši apstiprināja arī jauno raķešu bruņojumu prezentācija, kuru sarīkoja ASV armijas vadība 2018. gadā. Pentagons tajā nodemonstrēja perspektīvo operatīvi-taktiskiem nolūkiem paredzēto vadāmo raķeti Strategic Fires Missile ar darbības rādiusu no 500 līdz 2250 kilometriem – tātad faktiski vidēja darbības rādiusa raķeti. Turklāt šī izstrādājuma attēli bija visnotaļ līdzīgi šobrīd izmēģinātās raķetes fotogrāfijām.

Saskaņā ar specializētā bloga BMPD ekspertu datiem, ar šo projektu nodarbojas amerikāņu kompānija Northrop Grumman Innovation Systems – bijusī Orbit ATK korporācija, kura ienāca Northrop Grumman sastāvā 2018. gadā. Provizoriski, par raķetes pamatu kalpojusi cietās degvielas paātrinājuma pakāpe Castor-4B, kuru izmanto Amerikas ballistiskajās mērķu raķetēs. Krievijā šīs mērķu raķetes izskatīja kā vidēja darbības rādiusa raķešu prototipus, kuras pārkāpj INF Līgumu.

"Iskander" analogs

Neskatot šo, amerikāņi sen izstrādā ieročus, kuru INF Līgums klasificē kā mazākas darbības rādiusa raķetes. Tajā pašā prezentācijā 2018. gadā Pentagons prezentēja operatīvi-taktisko raķeti Precision Strike Missile (PrSM) ar darbības rādiusu no 70 līdz 499 kilometriem. Taču patiesībā raķete spēj iznīcināt mērķus vairāk nekā 700 kilometru attālumā.

Ar šīs raķetes izstrādi kompānija Lockheed Martin nodarbojas kopš 2017. gada. Runa ir par jaunas paaudzes augstas precizitātes ieroci, kurš aizstās taktisko raķešu kompleksu MGM-140 ATACMS, kurš atrodas ASV armijas bruņojumā kopš 90. gadu sākuma.

Arī PrSM jau ir izmēģinājuši. Palaišanu veica ar reaktīvās raķešu palaišanas sistēmu M142 HIMARS. Raķete nolidoja 240 kilometrus un veiksmīgi iznīcināja mērķi.

Perspektīvu mazāka darbības rādiusa raķeti izstrādā vēl viena amerikāņu kompānija – Raytheon. Izmēģinājumi ieplānoti 2020. gadā. Pentagonā joprojām cenšas izvēlēties, taču jau ir zināms, jaunos ieročus Amerikas armijas saņems ne vēlāk kā 2023. gadā.

PrSM var nosaukt par Krievijas raķešu kompleksa "Iskander-M" analogu, kura īpašībām pieķērās klāt ASV kā par galveno izstāšanās iemeslu no INF Līguma. Vašingtona apsūdzēja Maskavu tajā, ka modificētā spārnotās raķetes 9M728 versija priekš šī kompleksa – 9M729 – pārkāpj INF Līguma prasības: tās darbības rādiuss it kā pārsniedz atļautos 500 kilometrus.

Maskavā noliedza apsūdzības, savukārt Aizsardzības ministrija pat atklāja dažas raķetes īpašības. Tā, Raķešu karaspēku un artilērijas priekšnieks Mihails Matvejevskis paziņoja, ka spārnotās raķetes modernizācijas mērķis ir paaugstināt kaujas daļas jaudu un precizitātes īpašības. Raķetes 9M728 un 9M729 ir vienādas pēc lielākās daļas to galveno komponentu. Savukārt maksimālais darbības rādiuss raķetei 9M729 masas pieauguma dēļ pat ir samazināts līdz 480 kilometriem.

Krievija pat bija spērusi neiedomājamu soli un piedāvāja ASV slēgtā režīmā apskatīt 9M729 raķeti klātienē, lai pārliecinātos par tās atbilstību INF Līguma prasībām. Amerikāņi atteicās.

Pēc temata

Piesavinājušies un ekspluatē Baltiju: Lietuvas AM ir sajūsmā par NATO un ASV
ASV izvirzījušas prasības Krievijai līguma START pagarināšanai
"Kara nebūs, kamēr armija negribēs": Latvijā uzstājās vācu politologs
Latvijas armijas diena: gadsimta mīts un skarbā realitāte

Galvenie temati