RĪGA, 5. decembris — Sputnik. NATO turpinās īstenot pasākumus atbildei uz Krievijas lēmumu par vidēja darbības attāluma raķešu dislokāciju, teikts Ziemeļatlantijas alianses līderu tikšanās noslēguma deklarācijā, kas pieņemta pēc samita Lielbritānijā, vēsta RIA Novosti.
"Mēs reaģējam un turpināsim adekvāti un atbildīgi reaģēt uz Krievijas jauno vidēja darbības rādiusa raķešu dislokāciju, kas sagrāvusi Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju un radījusi vērā ņemamu risku eiroatlantijas drošībai," teikts dokumentā.
NATO valstu līderi uzsvēra, ka joprojām uzskata par apdraudējumu Krievijas "agresīvās darbības".
"Krievijas agresīvās darbības apdraud eiroatlantijas drošību," klāstīja dokumenta autori.
Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju tika lauzts 2. augustā. Šī gada sākumā Vašingtona informēja, ka plāno vienpusējā kārtībā izstāties no minētās vienošanās un apsūdzēja Krieviju par tās ilgstošiem pārkāpumiem.
Maskava visas apsūdzības atspēkoja. Jūlija sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par līguma darbības apturēšanu. Krievija vairākkārt apliecinājusi, ka pilnībā izpilda INF prasības.
Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju
Līgums INF, kas tika parakstīts 1987. gadā, aizliedz sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu abām pusēm. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona raķetes un to objektus. Krievija norāda, ka stingri ievērojusi līgumā paredzētās saistības. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka ASV apsūdzības par Krievijas pieļautajiem INF pārkāpumiem nav pamatotas, turklāt raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, izmēģināta līgumā atļautajā attālumā.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atzīmēja, ka Vašingtona nav uzrādījusi pierādījumus, kuri apliecinātu: raķetes darbības attālums pārkāpj līgumu. ASV atteicās piedalīties brīfingā, kurā tika demonstrēta raķete, - Savienotās Valstis vienkārši pieprasīja tās likvidāciju. Vašingtona uzskata, ka šis solis ir nepieciešams līguma saglabāšanai. Krievijas ĀM un ASV Valsts departamenta diskusija par INF saglabāšanu Pekinā beidzās bez rezultātiem.
Vienlaikus Krievijai ir nopietnas pretenzijas pret ASV jautājumā par Līguma INF noteikumu izpildi. KF prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka starp tām ir sauszemes bāzes sistēmu Aegis izvietošana Rumānijā un Polijā. "Tas ir tiešs Līguma par vidēja un maza darbības attāluma raķešu likvidāciju pārkāpums, jo šīs iekārtas (..) jūrā tiek izmantotas tāda tipa raķešu palaišanai. Tagad tās pretēji līgumam parādījušās uz sauszemes," – uzsvēra Putins.
