13:20 19 Janvāris 2020
Tiešraide
  • USD1.1108
  • RUB68.2495
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Ziemeļu straume 2 (164)
29

Vācija ārkārtīgi asi uztver Vašingtonas plānus pret "Ziemeļu straumi 2" un ir gatava uz tiem reaģēt, ja ASV pāries pie darbiem, ir pārliecināts politologs Mihails Smoļins.

RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Vācijas parlamenta Ekonomikas un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts paziņoja, ka Kijevas proamerikāniskais viedoklis "Ziemeļu straumes 2" jautājumā neatbilst Eiropas Savienības interesēm, kuras ekonomisko palīdzību Ukraina saņem, vēsta Sputnik Igaunija.

"Valsts, kas saņēmusi un turpina saņemt lielu politisko un finansiālo atbalstu no ES un vienlaikus atbalsta ASV eksteritoriālās sankcijas, kas negatīvi iespaido mūsu enerģētikas politiku, liek apsvērt šo palīdzību," viņš norādīja.

Vācu politiķis pat pieļāva, ka Berlīne spers soļus pret ASV, ja Vašingtona tomēr ieviesīs savas sankcijas pret "Ziemeļu straume 2". Pēc Ernsta domām, iespējama nodevu palielināšana SDG importam no ASV.

Politologs Mihails Smoļins sarunā ar radio Sputnik komentēja šo ziņu un atklāja, ka Savienotās Valstis gatavo un jau veikušas pasākumus represijām pret vācu uzņēmumiem, kuri piedalās projektā "Ziemeļu straume 2":

"Vācijā visi saprot, ka viņu valsts pēc otrā "Ziemeļu straumes" būvdarbu noslēgšanas gūs iespēju izdalīt visai Eiropai gāzi no Krievijas un ieņems ļoti labu ekonomisko stāvokli."

Tāpēc Vācija ļoti sāpīgi uztver Vašingtonas draudus un ir gatava uz tiem reaģēt, ja ASV no vārdiem pāries pie darbiem, ir pārliecināts eksperts.

Iepriekš vēstīts, ka ASV Kongress plāno apturēt Krievijas un Vācijas projekta – gāzesvada "Ziemeļu straume 2" īstenošanu ar likuma "Par nacionālo aizsardzību 2020. gadā" palīdzību. Idejas iniciatori iecerējuši, ka, iekļaujot ASV aizsardzības budžetā sankcijas pret kompānijām, kas piedalās projektā "Ziemeļu straume 2", tās tiks "slēgtas" un Krievijai nākšoties meklēt citus apakšuzņēmējus.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Pret cauruļvadu iebilst Polija, Latvija, Lietuva un Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus. "Ziemeļu straumei 2" šķēršļus liek arī ASV, jo plāno piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Lietuva un Latvija uzskata, ka projekts ir politizēts un neatbalsta to.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka "Ziemeļu straume 2" ir komerciāls, nevis politisks projekts. Tā mērķis – Eiropas enerģētiskās drošības celšana, kura pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014. gadā kļuvusi par Ukrainas politisko kaprīžu ķīlnieci.

"Ziemeļu straumi 2" atbalsta Vācija un Austrija, kas vēlas nodrošināt stabilas degvielas piegādes, kā arī Norvēģija, kuras valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", projekta būvuzņēmēja, akciju.

Temats:
Ziemeļu straume 2 (164)

Pēc temata

Mediji uzzinājuši, kādas sankcijas ASV vērsīs pret "Ziemeļu straumi 2"
Politologs: ASV neriskēs ar sankciju karu "Ziemeļu straumes 2" dēļ

Galvenie temati