RĪGA, 12. decembris - Sputnik. Vācijas valdība "kapitulējusi" ASV priekšā situācijā ap gāzesvadu "Ziemeļu straume 2". Šādu viedokli intervijā RIA Novosti pauda frakcijas "Alternatīva Vācijai" oficiālais pārstāvis bundestāgā enerģētikas jautājumos Štefens Kotre.
Frakcijas "Alternatīva Vācijai" deputāts atgādina, ka "Ziemeļu straume 2" ir liela nozīme Vācijas enerģētiskajā drošībā, un centieniem "izgāzt" projektu vajadzēja piespiest Angelas Merkeles valdību nekavējoties aizsargāt projektu.
"2018.gadā Merkeles kundze skaidri lika saprast, ka "Ziemeļu straume 2" ir vienīgi divspusējs Vācijas un Krievijas ekonomisks projekts, uz kuru neattiecas ES likumdošana. Tagad ASV izdevies piesaistīt "Ziemeļu straumi 2" Ukrainai, ko tās pašas ir destabilizējušas. ASV spiediena rezultātā federālā valdība ir pakļāvusies ekonomiskajam uzbrukumam un kapitulējusi," paziņoja politiķis.
Kotre pauda pārliecību, ka Merkeles valdība vairs nespēj pārstāvēt Vācijas intereses, nerunājot jau par to aizstāvību. Viņš piebilda, ka Ukrainas stabilitātei nav nekā kopēja ar citiem ekonomiskajiem projektiem.
"Ziemeļu straume 2"
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
Pret cauruļvadu iebilst Polija, Latvija, Lietuva un Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus. "Ziemeļu straumei 2" šķēršļus liek arī ASV, jo plāno piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Lietuva un Latvija uzskata, ka projekts ir politizēts un neatbalsta to.
Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka "Ziemeļu straume 2" ir komerciāls, nevis politisks projekts. Tā mērķis – Eiropas enerģētiskās drošības celšana, kura pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014. gadā kļuvusi par Ukrainas politisko kaprīžu ķīlnieci.
"Ziemeļu straumi 2" atbalsta Vācija un Austrija, kas vēlas nodrošināt stabilas degvielas piegādes, kā arī Norvēģija, kuras valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", projekta būvuzņēmēja, akciju.
