Pretrunas Berlīnes un Vašingtonas attiecībās novedušas pie kārtējās domu apmaiņas. To no jauna provocējis ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels, kurš aicināja VFR palielināt aizsardzības izdevumus un piedraudēja izvest uz Poliju amerikāņu spēkus. Par abu valstu attiecībām RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.
"Paķeriet līdzi kodolieročus, nekaitiniet Krieviju"
ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels turpina šokējošus izteikumus, kas kaitina vācu politiķus.
Kanclere Angela Merkele jau vairākkārt nav slēpusi nepatiku, ko jūt pret Grenelu, un cenšas ar viņu netikties. Taču, protams, viņa izvairās no tiešiem pārmetumiem. "Mēs atzinīgi vērtējam amerikāņu karavīru klātbūtni. Vācijā ir visa nepieciešamā infrastruktūra ASV kontingenta dislokācijai. Pie tam mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai Vācijas bruņotie spēki būtu efektīvāki," uzsvēra Merkele.
Vācijā patlaban uzturas 35 tūkstoši ASV karavīru. Vēl 17 tūkstoši ASV pilsoņu strādā armijas bāzēs. Diezin vai viņi jutīsies tikpat ērti Polijā. Taču Grenels uzstāj.
"Tas ir aizvainojoši, ka amerikāņu nodokļu maksātāji apmaksā 50 tūkstošu savu militārpersonu uzturēšanos Vācijā, bet vācieši pie tam joprojām izmanto tirdzniecības proficītu saviem iekšējiem mērķiem," teica vēstnieks.
"Ja ASV izvedīs karaspēku, lai paķer līdzi kodolieročus. Un tos vēlams nogadāt mājās, nevis Polijā, lai nekaitinātu Krieviju. Aizkaitināta Maskava nav ne Vācijas, ne Eiropas interesēs," atsaucās Kreisās partijas frakcijas priekšsēdētājs Ditmārs Bārčs.
Sociāldemokrātiskās partijas Bundestāga frakcijas vadītāja Karstena Šaidere ieteica diplomātam "pārtraukt šantāžu".
"Ne tikai amerikāņu kareivji, arī vācu karavīri ir bijuši bīstamās situācijās, pildot savu pienākumu. Pie tam viņi riskēja ar dzīvību reģionos, ko ar savu politiku pēdējos desmit gados destabilizējušas ASV," atzīmēja politiķe.
Starp argumentiem, ko Berlīne izteikusi Vašingtonai, galvenais ir tas, ka Vācija jau ir paziņojusi par savu lēmumu – līdz 2024. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 1,5% IKP, no tagadējiem 43 miljardiem eiro līdz 60 miljardiem.
"Diplomātiska klusēšana"
Tomēr vācu politiķi, kam Grenels jau sākumā radīja nepatiku, vienmēr centās savaldīties. Pēc katras asās vēstnieka frāzes mediji gaidīja stingru reakciju, taču valdība parasti cieta klusu.
Politiskajā ikdienā pat ienāca frāze "diplomātiska klusēšana", un žurnālisti slēdza derības par to, cik ilgi tā turpināsies. Vācijas ārlietu ministra Haiko Māsa sarunas ar ASV vēstnieku parasti ilgst ne vairāk kā desmit minūtes, citi ministri, tāpat kā Merkele, cenšas ar viņu netikties.
"Klusēšanu" pirmais pārtrauca sociāldemokrātiskās partijas loceklis, Eiropas Parlamenta bijušais priekšsēdētājs Mārtins Šulcs. "Vēstnieks Grenels Vācijā uzvedas kā labēji ekstrēmistisks koloniālais virsnieks," viņš paziņoja.
Berlīne jau ir izmantojusi "koloniālo terminoloģiju", paužot sašutumu par Grenelu. Janvārī vācu politiķi nosauca vēstnieku par "Vašingtonas imperatora vietvaldi". Tas notika pēc Grenela lēmuma nosūtīt vēstules vācu uzņēmējiem. Daudziem šķita, ka pati vēstuļu nosūtīšana neatbilst diplomātiskajam protokolam. Taču īpašu sašutumu raisīja vēstuļu saturs. ASV diplomāts pieprasīja Vācijas biznesa struktūrām atteikties no Krievijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projekta. Nepaklausīgajiem viņš piedraudēja ar sankcijām.
"ASV ir noraizējušās par Krievijas augošo agresiju. Mēs iebilstam Maskavas mēģinājumiem izmantot gāzi politiskam un ekonomiskam spiedienam pret kaimiņiem. Ja "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigta, Kijevai draudēs Krievijas intervence," rakstīja Grenels.
Kad vēstules tika publiskotas, vairāki Bundestāga deputāti pieprasīja izraidīt Grenelu no Vācijas. Lielākā daļa vācu politiķu bija vienisprātis: "Ziemeļu straume 2" ir Berlīnei svarīgs projekts, un nevar būt ne runas par izstāšanos no tā.
"ASV vēstnieks Grenels arī iepriekš centās noskaņot vācu sabiedrību pret valdību. Pirms šīm vēstulēm viņš aktīvi iebilda pret kodolvienošanos ar Irānu, ko mēs vērtējam kā iejaukšanos Vācijas ārpolitikā," toreiz novērtēja Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
"Berlīne un Vašingtona ir nonākušas līdz dibenam"
Pēc skandālu virknes izdevums Der Spiegel organizēja aptauju vācu lasītāju vidū. Noskaidrojās, ka 85% Vācijas pilsoņu pauda negatīvu vai ļoti negatīvu attieksmi pret amerikāņiem. ASV un Vācijas attiecības pat bez vēstnieka provokatīvajiem izteikumiem pasliktinājās, un šodien tās sasniegušas dibenu, secināja žurnālisti.
"Vecie, labie transtalantiskās partnerības laiki ir pagājuši līdz ar Donalda Trampa ienākšanu. Situācija var mainīties tikai pēc tam, kad viņš pametīs Balto namu," apgalvoja Der Spiegel.
ASV un Vācijas domas dalās ne tikai divpusējo attiecību jautājumā, bet arī par virkni starptautisko problēmu. Berlīne ne vienu reizi vien ir nosodījusi tirdzniecības karu, ko Trampa administrācija pieteikusi Ķīnai un virknei Eiropas valstu. Taču Vašingtona uz kritiku nereaģēja.
Ne ar vienu Eiropas politiķi Tramps netiekas tik reti kā ar Merkeli – tam uzmanību pievērsa vācu un amerikāņu mediji. Savukārt pēc aizvien biežākajiem Vašingtonas ieteikumiem Londonai izšķirties par Brexit bez darījuma Trampa administrācija Vācijā pat iedēvēta par "Trojas zirgu Eiropas stallī".
Vāciešu visvairāk aizkaitinājusi Londonas naivā cerība uz to, ka "stingrā Brexit" gadījumā amerikāņi palīdzēs kompensēt zaudējumus. Vācija ir satraukta par to, ka galu galā nevis Vašingtona, bet Brisele būs spiesta palīdzēt britiem, kuri pēc izstāšanās no ES zaudē 30 miljardus eiro.
Vēl viena būtiska atšķirība – ASV iniciatīva koalīcijas izveidei Ormuza šauruma aizsardzībai no "Irānas prettiesiskajām darbībām". Vašingtona to ierosināja pēc tā saucamā tankkuģu kara, kura laikā Persijas līcī tika aizturēti ārvalstu kuģi.
Vācijas valdība aicināja puses nesaasināt situāciju. Taču pagaidām neviens netic mierīgam procesam. Tiesa, arī Berlīne šaubās, vai Vašingtona sadzirdēs vāciešus tuvākajos gados.
