RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Krievijai esot tikai piecas nedēļas, lai "glābtu" INF, pretējā gadījumā alianse būs spiesta atbildēt. Krievija, komentējot Stoltenberga paziņojumus, nosauca viņu par "bezatbildīgu pļāpu" un atgādināja, ka Maskava ir gatava atbildes soļiem, vēsta RIA Novosti.
NATO pārmet Krievijai Līguma INF laušanu
NATO būs spiesta atbildēt, ja Krievija līdz 2.augustam neatgriezīsies pie līguma par vidēja un maza darbības attāluma raķešu likvidāciju, paziņoja Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Briselē, kur 26.-27.jūnijā notiks NATO valstu aizsardzības ministru pārrunas.
"Tāpat mēs izskatīsim ilgstošo Līguma INF pārkāpumu no Krievijas puses. Krievijas pienākums ir līdz 2.augustam pārbaudāmā kārtībā iznīcināt visas savas raķetes SSC-8, kas pārkāpj līgumu," skaidroja Stoltenbergs.
Viņš atgādināja, ka Krievijai "atlikušas tikai piecas nedēļas, lai glābtu līgumu", bet aizsardzības ministru sēdē tiks apspriests jautājums par NATO tālākajiem soļiem, ja INF tiks iznīcināts.
"Mūsu atbilde būs pārdomāta un koordinēta, tai būs aizsardzības rakstus. Mēs neplānojam simetriski atdarināt to, ko dara Krievija. Mēs neplānojam izvērst jaunas sauszemes kodolraķetes Eiropā," informēja Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs paziņoja, ka dažus pasākumus, par kuriem vienosies alianse, būs iespējams īstenot pietiekami ātri, citu izpildei būs nepieciešams laiks.
Tāpat Stoltenbergs informēja, ka lēmums par NATO militāro izdevumu palielināšanu, kas pieņemts jau 2014.gadā, bija saistīts cita starpā, arī ar gatavošanos Līguma INF laušanai.
"Viens no iemesliem, kāpēc mēs jau 2014.gadā uzņēmāmies saistības palielināt NATO militāros izdevumus, bija Krievijas darbības, kura jau sāka izvietot (spārnotās raķetes – red.) SSC-8, tāpēc daļa šī lēmuma ir atbilde uz INF pārkāpumiem," norādīja Stoltenbergs.
Savukārt ASV pastāvīgā pārstāve aliansē Keja Beilija Hatčinsone norādija, ka Vašingtonas atbilde uz INF pārtraukšanu plānota konvencionālā bruņojuma jomā. "ASV izvērtē iespējamo atbildi uz Līguma INF darbības apturēšanu konvencionālā bruņojuma jomā," viņa pastāstīja. Pie tam politiķe atzina, ka pagaidām Pentagonam nav aizsardzības sistēmas no Krievijas spārnotajām raķetēm, kas, pēc NATO domām, pārkāpj Līguma INF prasības.
Krievijas un NATO Padomes sēde
Jautājums par Vidēja un maza darbības attāluma raķešu aizliegšanas līgumu, kura laušanas procedūra, ko iesāka ASV, noslēgsies 2.augustā, var kļūt par Krievijas un NATO Padomes sēdes galveno tēmu. Ziemeļatlantijas alianse ierosinājusi organizēt sēdi 5.jūlijā.
"Mēs piedāvājām Krievijai organizēt Krievijas un NATO Padomes sēdi vēstnieku līmenī 5.jūlijā, gaidām atbildi," teica Hatčinsone un piebilda, ka Krievija vēl nav devusi noteiktu atbildi.
Krievijas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka sēde tiek gatavota tācu pagaidām vēl nav noteikts tās datums un apstiprināta dienas kārtība.
"Mēs pie tā strādājam un pagaidām precizējam mūsu pozīcijas. (..) Mēs jau mēģinājām izskaidrot savu viedokli, tas sastapās ar vienbalsīgu un visai negatīvu atbildi no NATO dalībvalstu puses. Pašlaik mēs apsveram visus "par" un "pret" – vai uzņemties vēl vienu mēģinājumu un tomēr pastāstīt patiesību NATO locekļiem par to, kas pārkāpj šo līgumu, izskaidrot situāciju un mēģināt atrast izeju no pašreizējā stāvokļa," apliecināja KF ĀM Eiropas sadarbības departamenta direktors Andrejs Keļins.
Bezatbildīga pļāpāšana
Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Šamanovs, novērtējot Stoltenberga izteikumus, nodēvēja NATO ģenerālsekretāru par "bezatbildīgu pļāpu".
"Viņa viedoklis mūs interesē maz. Mūsu prezidents izteicās precīzi un skaidro – tur, kur parādīsies amerikāņu līdzekļi, kas apdraudēs Krievijas drošību, mēs veiksim atbildes pasākumus. To mēs darīsiem noteikti, bet ko iesāks viņi – par to mums nospļauties," konstatēja Šamanovs.
Savukārt Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs apliecināja, ka NATO centieni draudēt Krieviju neietekmēs, un pie INF Maskava var atgriezties tikai tad, ja to izdarīs ASV.
"Tas Krieviju neietekmēs. Pirms mēģināt mums draudēt, NATO labāk vajadzētu pierunāt savu vecāko brāli ASV neizvietot šīs klases raķetes Austrumeiropā," uzsvēra Džabarovs.
Politiķis atzīmēja: ja pret Krievijas teritoriju tiks vērsts raķešu trieciens, valsts, kas dislocējušas amerikāņu ieročus, automātiski kļūs par Krievijas atbildes trieciena mērķiem.
"Tātad NATO labāk būtu jāpadomā par savu drošību," secināja Džabarovs.
Izstāšanās no INF
Līgums INF, kas tika parakstīts 1987. gadā, aizliedz sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu abām pusēm. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona raķetes un to objektus.
Līdz 1991. gadam vienošanās tika īstenota. Kopš tā laika ASV militārpersonas un vadība jau vairākkārt pārmetušas Krievijai līguma pārkāpšanu.
2018. gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona lauzīs INF, jo Maskava nepildot savas saistības. Pie tam ASV nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Krievija būtu pārkāpusi līgumu.
Vēlāk ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo deva Maskavai divus mēnešus, lai atgrieztos pie vienošanās noteikumu izpildes. Piemēram, ASV pieprasa, lai Krievija atteiktos no raķetes 9М729 (SSC-8), jo tā, pēc Vašingtonas pārliecības, pārkāpj Līguma INF noteikumus.
Maskava norādīja, ka minētās apsūdzības ir nepamatotas, un uzsvēra, ka raķete 9М729 nav izstrādāta un izmēģināta darbības attālumā, kas pārsniedz līgumā noteiktos ierobežojumus.
30.maijā Putins iesniedza Valsts domē likuprojektu par INF darbības apturēšanu. Parlamenta apakšpalāta to apstiprināja 18.jūnijā. Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komiteja otrdien atbalstīja likumu par Krievijas dalības apturēšanu INF Līgumā un ieteica to apstiprināt plenārsēdē 26.jūnijā.
