02:24 01 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1708
  • RUB91.7763
Pasaulē
Saņemt īso saiti
59

Kā un no kā ražo šprotes Baltkrievijā, cik tās maksā, kāds sakars ar to ir ķīniešiem, un vai zivis nerādās sapņos konservu rūpnīcas darbiniecēm.

RĪGA, 12. decembris – Sputnik. Baltkrievijas pilsētā Braslavā – valsts "šprotu galvaspilsētā" – paplašina klasisko tehnoloģiju konservu ražošanu. Tas ir vienīgais šāda veida uzņēmums republikā. Telekanāla "MIR 24" žurnālisti paviesojās rūpnīcā un novērtēja produktu.

Saldētas Baltijas reņģes, no kurām taisa šprotes, ved no Somijas. Zivis atlasa pēc izmēra – ne mazāk par septiņiem centimetriem un ne vairāk par divpadsmit. Bundžās liek ar rokām, ātri - vienu pie otras.

Ķilavas. Foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Ielikšana atšķiras atkarībā no tā, kad tika noķerta zivs: ja ziemā, tad tā ir jāliek ar muguru uz augšu, ja vasarā – tad ar vēderu uz augšu.

"Nē, zivis mums sapņos nerādās," - saka zivju un jūras velšu apstrādātāja Ludmila Skurjata. Vienā maiņā katra sieviete saliek 1000-1200 bundžas.

Šprotes aizpilda ar eļļu, pievieno šķidros dūmus, bet neliek nekādas garšvielas. Ražošana tika uzsākta pirms dažiem gadiem, taču šobrīd recepte ir nedaudz izmainīta – bundžās liek jau kūpinātas reņģes un sterilizē gandrīz pusotru stundu. Šādu konservu derīguma termiņš sastāda trīsdesmit mēnešus.

Katra partija iziet laboratorijas pārbaudi: šeit tiek pārbaudīta šprotu garša, testēts toksiskums, mikrobioloģiskie un fizikāli-ķīmiskie rādītāji.

"Šī mazā skaistā zivtiņa iziet visus posmus," - skaidro inženiere-mikrobioloģe Svetlana Gasjuļa.

Gada laikā Braslavas rūpnīcā tiek saražoti gandrīz trīs miljoni šprotu konservu, viskarstākā sezona ir pirms Jaunā gada. Citu firmu, kas ražotu šādu produkciju, Baltkrievijā nav.

"Mūsu tuvākās konkurentes – Lietuva un Latvija. Taču šīs šprotes, protams, ir dārgākas. Tādēļ šajā jautājumā tās mums nav konkurentes," - pastāstīja konservu rūpnīcas direktora pienākumu izpildītājs Aleksandrs Kvjatkovskis.

Vidēji viena baltkrievu šprotu bundža izmaksā dolāru, tiesa, pagaidām Braslavas produkcija netiek eksportēta.

Taču jau ir atradušies ārzemju partneri, kurus ieinteresējušas baltkrievu šprotes – tie ir investori no Ķīnas.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas zivju ražotāji turpina izjust negatīvas sekas pēc Krievijas tirgus zaudēšanas un cieš zaudējumus.

Zinātnieki no Latvijas Lauksaimniecības universitātes piedāvā viņiem iekarot jaunus tirgus ar inovatīvu produkciju no brētliņu gaļas masas: desām, pelmeņiem, pastu un ne tikai.

Pēc temata

Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot
Kaļiņingradā ražo labākas šprotes nekā Latvijā
Latvija reklamēs šprotes Parīzē uz 28,5 tūkstošu eiro vērta stenda
Kāds afrikānis apēda veselu bundžu: Latvija atradusi, kam pārdot šprotes Krievijas vietā

Galvenie temati