08:29 16 Decembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1285
  • RUB75.2265
Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins

Ukrainā atraduši "labāko sankciju" pret Krieviju

© Sputnik / Михаил Палинчак
Pasaulē
Saņemt īso saiti
53

Kijeva cenšas pārliecināt Eiropu par nepieciešamību sodīt Maskavu pēc incidenta Kerčas šaurumā.

RĪGA, 6. decembris – Sputnik. Par "labāko sankciju" pret Krieviju kļūtu projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšana, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins.

"Mēs runājām par to, ka ir jāaptur "Ziemeļu straume 2" un par to, ka tā būtu labākā sankcija pret Krieviju, tāpat kā aizlieguma iespēja atsevišķiem Krievijas kuģiem izmantot civilizēto valstu ostas," citē ukraiņu izdevums "Evropejskaja pravda" Kļimkina paziņojumu pēc tikšanās beigām ar NATO valstu ĀM vadītājiem Briselē.

Aizturētie Ukrainas kuģi Kerčas ostā
Пресс-служба пограничного управления ФСБ РФ по Республике Крым

Pēc diplomāta sacītā, nepietiek ar aprobežošanos, piemēram, ar personīgām sankcijām attiecīgā uz Krievijas flotes vai krasta apsardzes vadību. Kļimkins uzstāja uz "kompleksās atbildes" Krievijai. No kā būtu jāsastāv šai atbildei, ierēdnis neprecizēja.

Iepriekš ASV Valsts departamentā paziņoja, ka ES jāatsakās no "Ziemeļu straumes 2" celtniecības pēc incidenta Kerčas šaurumā.

"Incidentam Kerčā jākļūst par atgādinājumu visiem Eiropas sabiedrotajiem, ka "Ziemeļu straume 2" ir slikta ideja. Un šis incidents ievieš tajā lielu skaidrību. Es teiktu, ka incidents Kerčā ir atgādinājums, ka, jo vairāk gāzes infrastruktūras jums parādās, apejot Ukrainu, pateicoties "Ziemeļu straumei 2", jo vājāki top Krievijas militārā agresijas iebiedēšanas un savaldīšanas līdzekļi," paziņoja ASV ārpolitikas iestādes pārstāvis.

Pēc viņa sacītā, vācu politiķiem pēc incidenta Kerčas šaurumā kļuvuši atsaucīgāki uz ASV aicinājumiem sakarā ar "Ziemeļu straumi 2", jo notikušais "norezonēja ar sabiedrības viedokli Vācijā".

Задержанные украинские корабли доставлены в порт Керчи
Пресс-служба пограничного управления ФСБ РФ по Республике Крым
Ukrainas JKS aizturēti kuģi Kerčas ostā

Krievijas FDD Robežsardzes dienests 25. novembrī aizturēja trīs Ukrainas JKS kuģus pēc nelikumīgas Krievijas Federācijas jūras robežas šķērsošanas, ekipāžām izvirzīta apsūdzība KF valsts robežas pārkāpšanā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krievijas robežsargi veica savas valsts robežas aizsardzības funkcijas rupjas Ukrainas provokācijas laikā.

VFR ĀM jau paziņoja, ka incidents jūra šaurumā nav mainījis Berlīnes attieksmi pret gāzesvada celtniecību. Neviena valsts nebūs ieguvēja, ja vācu vai citas Eiropas kompānijas atteiksies no dalības projektā, uzsvēra iestādē.

Aizritējušajā nedēļā vācu un franču diplomāti izteicās par uzticēšanās veicināšanu ar Krieviju, savukārt VFR valdības oficiālais pārstāvis Štefens Zaiberts norādīja, ka "Ziemeļu straume 2" pirmām kārtām ir ekonomisks projekts.

Eiropu neinteresē atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2"

Apturēt "Ziemeļu straumi 2" iespējams tikai tiešu sankciju gadījumā no ES puses, un to darīt neviens negrasās, norādīja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, Krievijas valdības Finanšu universitātes pasniedzējs Igors Juškovs.

"Ziemeļu straumi2" neviens negrasās apturēt, un vācieši to ir noteikuši burtiski pirms dažām dienām – viņi saka, ka tas ir ārkārtas solis. Saskaņā ar ES spēkā esošajiem likumiem, šo projektu nav iespējams apturēt – patīk viņš jums vai nepatīk, – jo tas atbilst likumdošanai. Tādēļ esiet tik laipni un izpildiet savus likumus. Apturēt projektu, tā celtniecību vai ekspluatāciju, var tikai ar tiešām Eiropas Savienības sankcijām. Taču ieviest sankcijas eiropieši nevēlas. Turklāt ukraiņi ar saviem absurdiem paziņojumiem vēl vairāk veicina eiropiešu pārliecību, ka jābūvē apvedceļa gāzesvadi," pateica Juškovs radio Sputnik ēterā.

Pēc analītiķa domām, ar šādiem paziņojumiem Kijeva kaitē pati sev – Eiropa neatbalstīs politizētus pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2".

Divus "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada cauruļvadus paredzēts ielikt blakus esošajai "Ziemeļu straumei". Šobrīd uzbūvēti apmēram 300 kilometri gāzesvada. Abu cauruļu kopējā jauda sastādīs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Trubas ies cauri dažu valstu teritoriālajām un/vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām Baltijas jūras piekrastes garumā. Atļauju "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai atlicis iegūt tikai no Dānijas. Būvdarbu plānots pabeigt līdz 2019. gada beigām.

Pret projekta "Ziemeļu straume 2"  īstenošanu iestājas vairākas valstis, tostarp, Ukraina, jo pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kura cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Pret projektu iebilst arī Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu vadības uzskata, ka projekts nes ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var novest pie konkurences ierobežošanas.

Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzesvads "Ziemeļu straume 2" nav ietekmes instruments — tas ir ekonomisks projekts, un tēze par "kaitējumu" Eiropas energodrošībai neiztur kritiku — gluži pretēji, gāzes transporta maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un paaugstinās patērētāju gāzes nodrošināšanas drošumu. Pie tam "Ziemeļu straume 2" līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks nekā cauri Ukrainai, tāpēc samazinās gāzes piegādes izmaksas.

Pēc temata

"Ziemeļu straumes 2" īstenošanas dēļ Naftogaz ķeras pie "plāna B"
Sastāvējusies prece. "Turcijas straumes" dēļ Ukrainas gāzesvads krītas cenā
Melnajā jūrā aizturēti trīs Ukrainas JKS kuģi, kuri pārkāpuši Krievijas robežu
Tiesa Krimā arestējusi ukraiņu jūrniekus pēc Krievijas robežas pārkāpšanas

Galvenie temati