RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Viens no Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (KDS) partijas vadītāja amata kandidātiem un VFR veselības ministrs Jens Špans pastāstīja intervijā tabloīdam Bild par savu Ukrainas krīzes un "Ziemeļu straumes 2" celtniecības situācijas redzējumu.
Piemēram, pēc viņa domām, "galvenā agresija nāk no Krievijas", taču "ir svarīgi, lai Ukraina izdarītu savu ieguldījumu, lai nenotiktu turpmāka eskalācija".
Kijeva vairākkārt apgalvojusi, ka KF iejaucoties Ukrainas iekšlietās un ir viena no konflikta pusēm Donbasā. Krievijas ĀM nosauca šos apgalvojumus par "publiski nepamatotām insinuācijām". Maskava vairākkārt paziņoja, ka nav Ukrainas iekšējā konflikta puse un nav saistīta ar notikumiem dienvidaustrumos, ir ieinteresēta, lai Ukraina pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.
Tāpat Špans neizslēdz iespēju, ka Vācija varētu izstāties no "Ziemeļu straumes 2". "Protams, tas ir kloķis. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs signāls Putinam un Krievijai, ka "Ziemeļu straume 2" nav bezierunu projekts. Ka nevar būt tā, lai neatkarīgi no tā, ko viņš (Krievijas prezidents – red.) dara, un eskalācija pakāpes, projekts turpinātu pastāvēt," - paziņoja politiķis.
KDS sasaukumā decembrī Hamburgā tiks izvēlēts jaunais partijas vadītājs Angelas Merkeles vietā, kura vada Vācijas valdību kopš 2005. gada un kura nepretendēs kanclera amatam 2021. gadā. Priekšsēdētāja amatam pretendē vismaz trīs kandidāti: KDS ģenerālsekretārs Anegreta Krampa-Karenbauere, veselības ministrs Jens Špans un bijušais KDS/KSS frakcijas vadītājs Bundestāgā Fridrihs Mercs.
Krampa-Karenbauere iepriekš paziņoja, ka ES jāatjauno diskusija par "Ziemeļu straume 2" projektu.
VFR ĀM vadītājs Haiko Māss uzskata, ka neviena valsts nebūs ieguvējos, ja vācu vai citas Eiropas kompānijas atteiksies no dalības šajā komercprojektā. Vakar viņš paziņoja, ka Vācijas iespējamā izstāšanās no "Ziemeļu straumes 2" neapturēs gāzesvada celtniecības projektu, bet gan samazinās vācu puses iespējas aizstāvēt daļēju gāzes piegāžu saglabāšanu caur Ukrainu, paziņoja aģentūra Reuters.
"Tā (gāzesvada – red.) celtniecība turpināsies, taču nepaliks neviena, kurš iestātos par alternatīvā gāzes tranzīta aizsardzību cauri Ukrainai. Lūk, kāpēc mēs uzskatām par svarīgu saglabāt politisko iekļaušanos," - citē Māsa vārdus aģentūra.
"Izstāšanās no projekta nozīmētu arī atteikšanos no šīs politiskās prasības," - norādīja ministrs.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Pret projekta īstenošanu iestājas vairākas valstis, tostarp, Ukraina, jo pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kura cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Pret projektu iebilst arī Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu vadības uzskata, ka projekts esot "politisks".
