RĪGA, 2. decembris — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete nākusi klajā ar rezolūcijas projektu, kas veltīts Krievijas un ES attiecībām, vēsta RIA Novosti.
Eiropas Parlamentā sagatavotajā dokumenta projektā paredzēts, ka Krievija un ES būs nozīmīgi ekonomiskie partneri tuvākajā nākotnē, taču pie tam norādīts, ka jānobloķē "Ziemeļu straumes 2" būvdarbi.
Rezolūcijas projekts iesniegts Ārlietu komisijai.
Kalniete pievērsa uzmanību tam, ka "Ziemeļu straume 2" var pastiprināt ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, negatīvi ietekmēt ES iekšējo tirgu, turklāt tas it kā neatbilst ES enerģētikas politikai. Tāpēc, uzskata eirodeputāte, Krievijas gāzesvada būvdarbi ir jāaptur.
Rezolūcijas projektā Kalniete pieminējusi arī izstāšanos no BRELL. Arī šajā jomā politiķe ilgojas pēc iespējas ātrāk iegūt neatkarību. Dokumentā piedāvāts apstiprināt formulējumu par atbalstu integrētas Eiropas enerģētiskās savienības izveidei, kas nākotnē ietvers austrumu partnerus.
Tiesa, eksperti ir nobažījušies par to, ka Baltijas valstu un Polijas atslēgšana no energoloka BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva) līdzināsies elektrības atslēgšanai šajās valstīs. Speciālisti paredz avāriju un traucējumu iespēju. Turklāt pastāv iespēja, ka valstīm vienkārši trūkst enerģijas. Taču, acīmredzot, tieksme iegūt neatkarību pārsniedz perspektīvu no jauna dedzināt svecītes nevis spuldzītes vai maksāt par elektrību milzu cenu.
Ķildu caurule
Jāpiebilst, ka "Ziemeļu straumes 2" ceļā arī iepriekš likti šķēršļi. Virkne Eiropas valstu iebilst pret jaunu gāzesvadu izbūvi no Krievijas uz Eiropu un norāda uz augošu atkarību no Krievijas gāzes.
Krievija jau vairākkārt ir norādījusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments — tas ir ekonomisks projekts, un tēze par "kaitējumu" Eiropas energodrošībai neiztur kritiku — gluži pretēji, gāzes transporta maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus. Pie tam "Ziemeļu straume 2" līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks nekā cauri Ukrainai, tāpēc samazinās gāzes piegādes izmaksas.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".
Novembra nogalē tika ziņots, ka Nord Stream 2 AG jau uzbūvējusi aptuveni 250 kilometru "Ziemeļu straumes 2".
