00:30 19 Novembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1346
  • RUB74.9036
Zemenes

"Divas rokas un divas kājas": nav kam vākt britu augļus

© Sputnik / Максим Богодвид
Pasaulē
Saņemt īso saiti
40

2018. gadā trīs ceturtdaļas britu fermu saskarsies ar augļu un dārzeņu vācēju trūkumu – Austrumeiropas darba migranti izvēlas citas valstis.

RĪGA, 10. jūnijs – Sputnik. Personāla atlases aģentūras brīdina, ka nevar atrast pietiekamu skaitu augļu un dārzeņu vācēju darbam Lielbritānijas fermās, vēsta BBC.

Nacionālās fermeru savienības pētījums parādījis, ka pērn sezonas strādnieku skaits lauksaimniecības fermās samazinājies par 12,5%, kā dēļ daļa ražas palikusi uz lauka. Deviņdesmit deviņi procenti no visiem sezonas strādniekiem britu fermās brauc no Austrumeiropas, no tiem divas trešdaļas ir no Bulgārijas un Rumānijas.

Vairāku nākamo mēnešu laikā Kentas aģentūrai jāatrod Rumānijā apmēram 4 tūkstoši cilvēku zemeņu, aveņu, un pēc tam ābolu un bumbieru vākšanai 80 fermās visā Lielbritānijā. Aģentūra ne tuvu nav pietuvojusies šim mērķim un ir spiesta zvanīt fermeriem un paziņot, ka vācēju pietrūks. 

Aģentūras direktore Estera Ameša saka, ka Lielbritānijā strādātgribētāju skaits asi samazinājies pēc Brexit. Par galveno iemeslu viņa sauc mārciņas kursa krišanos, taču savu lomu spēlē arī tas, ka darba migranti nezina, kādi dokumenti viņiem tagad ir nepieciešami.

"Agrāk pie mūsu biroja Bukarestē stāvēja rindas, pie mums nāca 30-40 cilvēki dienā. Tagad cilvēki nenāk. Iepriekš mums bija putukrējums, tagad — paliekas," — saka viņa.

Aģentūra pārbauda, vai kandidātiem nav bijis sodāmības, un rīko tiem veiklības pārbaudes, savukārt pēdējā laikā tai nācies samazināt griestus. Iepriekš izvēlējās tos, kuri prot angļu valodu, tagad aģentūru praktiski apmierina jebkādi strādnieki, kuriem ir "divas rokas un divas kājas".

Ja augļu vācēji nenāk uz aģentūras biroju Bukarestē, tad aģentūra nāk pie viņiem — vervētāji ceļo pa Rumānijas laukiem un pārliecina vietējos iedzīvotājus strādāt Lielbritānijā. Uz prezentāciju Barladas ciematā pie Moldovas robežas atnāk 30 cilvēki, taču darbā iekārtojas tikai pieci.

Viena no viņiem ir 31 gadu vecā Alīna Stana, kas jau iepriekš braukusi uz Lielbritāniju vākt augļus un dārzeņus. Par nopelnīto naudu viņa būvē māju sev un savai ģimenei, taču pārstās braukt strādāt uz ārzemēm, kolīdz būs iespējams.

"Mēs ceram pabeigt māju pēc diviem gadiem, taču braukt prom no bērniem ir ļoti grūti," — saka viņa.

Jaunieši no Rumānijas otrās lielākās pilsētas Jasi saka, ka viņiem nav ne mazākās vēlmes vākt augļus.

"Angļi izvēlas, ar ko viņi nodarboties, un grūtākos darbus atstāj ārzemniekiem. Anglijā daudz cilvēku, kuri varētu strādāt laukos, lai augļi nepūstu. Tādēļ Brexit mani tik ļoti izbrīna: ja pie jums brauc ārzemnieki, lai strādātu smagus un maz apmaksātus darbus, tad kādēļ jūs nevēlaties, lai viņi paliktu?" — saka 23 gadus vecais Piju Žonuts.

Augļu vācējus grūti atrast ir arī Rumānijas fermeriem tā iemesla dēļ, ka potenciālie strādnieki aizbraukuši uz citām Eiropas valstīm: viņi vāc ķiplokus Spānijā vai zemenes Grieķijā.

2018. gadā trīs ceturtdaļas britu fermu saskarsies ar nekvalificēto strādnieku trūkumu. Ceturtdaļā no tām ir gaidāma īsta krīze. Daži fermeri jau palielinājuši algas un prēmijas un uzlabojuši strādnieku dzīves apstākļus, lai pārliecinātu viņus atbraukt.

Valdība izskata jautājumu par to, vai ir vērts izsniegt ārzemju sezonas strādniekiem speciālas darba atļaujas. Līdz šim nekādas alternatīva tai nav atrasta.

Pēc temata

Latvijā ierosināts aizstāt viesstrādniekus ar robotu armiju
Latviešu viesstrādnieki sūta miljoniem eiro, lai palīdzētu savām ģimenēm
Somijas mežos pazudusi viesstrādnieku grupa
Uzņēmēji atzīst, ka Latvijai vajadzīgi viesstrādnieki

Galvenie temati