13:15 19 Janvāris 2018
Tiešraide
Sēnes

Latviete par sēņu vākšanu Īrijā: mitrums, alerģija un verga stāvoklis

© Sputnik / Виталий Тимкив
Pasaulē
Saņemt īso saiti
47

Latvijas iedzīvotāja, kura pirms dažiem gadiem devās atpakaļ uz Īriju uz sēņu vākšanu, pastāstīja par šādas nodarbinātības zemūdens akmeņiem.

RĪGA, 27. decembris — Sputnik. Latgales iedzīvotāja, kura nostrādāja sēņu vākšanas nozarē Īrijā, pastāstīja par to, cik patiesībā grūts ir šis smagais darbs, un kā darba devēji, noalgojot darbiniekus, slēpj svarīgus darba līguma aspektus, vēsta rus.tvnet.lv.

Īrijas šampinjonu ražošanas kooperatīva CMP Mushroom pārstāvji decembra sākumā sarīkoja tikšanās vairākās Latvijas pilsētās, aicinot iedzīvotājus doties peļņā uz ārzemēm. Par sēņu vākšanu un iepakošanu viņi apsolīja ne mazāk par 9,25 eiro stundā un garantēja 40-50 stundu darba nedēļu pēc slīdošā grafika. Tādējādi, bruto alga varēs sasniegt 2 tūkstošus eiro mēnesī. Turklāt angļu valodas zināšanu prasības nav nepieciešamas. Sakarā ar tika augstas algas piedāvājumu Latvijas Darba devēju konfederācija pat sāka uztraukties, ka uz Īriju varētu aizbraukt arī kvalificēti darbinieki.

Vairāk nekā 200 kilogrami dienā

Taču, kā izrādījās, šāds darbs tikai izklausās pievilcīgs. Latgales iedzīvotāja, kura strādāja šajā uzņēmumā 2005. gadā, pastāstīja, ka tas ir ļoti smags fizisks darbs ar augstu risku veselībai. Neskatoties uz to, ka oficiāli maksimālā darba diena sastāda 8 stundas, latvietei bieži nācās aizkavēties vēl uz 2-4 stundām, lai izpildītu ievākšanas normu — 26 kilogramus stundā, tātad 208 kilogramus dienā. Paspēt savākt tik daudz sēņu atvēlētajās astoņās stundās izdevās nebūt ne vienmēr.

"Izpildīt normu ir ārkārtīgi grūti, savukārt bez tās tu nesaņemsi apsolīto summu. Un sanāca tā, ka dažiem nācās palikt un pabeigt nepieciešamā kilogramu daudzuma vākšanu jau pēc oficiālās darba dienas beigām, un pēc tam, kad tu reģistrēji kartiņu (kura fiksē ierašanās un aiziešanas laiku — red.), visas šī liekās 2-4 stundas netika apmaksātas. To it kā nebija," pastāstīja Latgales iedzīvotāja.

Tāpat viņa pastāstīja, ka savāktā apjoms bija atkarīgs no sēņu šķirnes, kuras bija jāsavāc, — ar lielajām bija vieglāk, ar mazajām — svara normu savākt bija daudz grūtāk.

"Varēja atstādināt no darba uz vairākām dienām, ja slikti pildīji darbu," piebilda sieviete.

Pēc viņas sacītā, nopelnīt traucēja arī neparedzētās brīvdienas.

"Sēnes bieži slimo, jo ķīmija ir aizliegta. Tad visu siltumnīcu izravē, un pēc tam no jauna iestāda sēnes. Šo laiku nākas gaidīt. To, protams, neviens neapmaksā. Sanāk, ka tu patiešām dažkārt strādā 2-3 dienas nedēļā. Taču arī darba samaksa attiecīgi samazinās," paskaidroja bijusī CMP Mushroom darbiniece.

Drauds veselībai

Sēņu vākšana mitrā siltumnīcā var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai, paziņoja Īrijā strādājusī latviete, pēc izglītības mediķe.

"Sēņu audzēšanai siltumnīcā ir izveidota attiecīga vide — tur ir ļoti mitrs. No tās rodas daudzas slimības. Taču visbriesmīgākie gadījumi — tā ir drausmīgākā alerģija uz sēņu sporām. Dažiem nācās aizbraukt, jo turpināt strādāt vienkārši būtu veselībai bīstami," pastāstīja sieviete.

Viņa piebilda, ka pat fiziski stipriem cilvēkiem tas ir smags darbs — vairākas stundas nākas stāvēt pustumsā, nesaliecoties, un jāgriež sēnes.

"Un tas, ka tu vienalga nopelnīsi tikai minimumu, arī nepielika klāt optimismu. Nomāca arī vadītāju attieksme pret mums — kā pret vergiem. Varbūt tagad kaut kas arī ir mainījies, taču tad tieši tā tas arī bija," pastāstīja latviete.

Nopelnīt tomēr izdevās

Neskatoties uz visām grūtībām, nopelnīt uz sēņu vākšanas Latvijas iedzīvotājai vienalga izdevās — katru nedēļu viņa sūtīja uz mājām summu, kura bija vienāda ar vairākām viņas algām dzimtenē.

"Dzīvošana Īrijā nebija dārga (jo dzīvoja laukos aiz pilsētas), produkti tur arī maksāja lētāk, nekā Latvijā," paskaidroja bijusī sēņu vākšanas strādniece.

Neskatoties uz finanšu attiecībā izdevīgu darbu, latviete aicina līdzpilsoņus kārtīgi padomāt, pirms piekrišanas šādam darbam.

"Protams, mēs tur esam nepieciešami tikai un vienīgi kā lēts un strādīgs darba spēks, un neviens mūs tur negaida ar izplestām rokām, lai dotu mums "zelta kalnus" tāpat vien. Arī tur naudu nopelnīt ir grūti. Un tas ir jāņem vērā," noslēgumā pateica sieviete.    

Pēc temata

Latvijas pārtikas ražošana gaida viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Bēgšana no Baltijas: Latvija un Lietuva zaudē labākos kadrus
Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties
Latvija gaida viesstrādniekus

Galvenie temati