RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. ES tiesa atcēlusi nodrošinājumu atbilstoši Polijas kompānijas PGNiG prasībai par lēmumu gāzesvada Opal lietā, ar ko tika apturēts Eiropas Komisijas lēmums par "Gazprom" paplašināto piekļuvi cauruļvadam, informē Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
"Anulēt apstrīdamo lēmumu," — teikts materiālā.
Cauruļvadā Opal ieplūst gāze no Krievijas, kas Eiropā tiek saņemta pa gāzesvadu "Ziemeļu straume", taču regulatora ierobežojumu dēļ cauruļvads nebija noslogots pilnībā. 2016. gada oktobrī "Gazprom" saskaņā ar EK lēmumu ieguva iespēju izmantot līdz 90% gāzesvada Opal jaudas — 36 miljardus kubikmetru gadā, bet iepriekš Krievijas kompānijai bija tiesības to noslogot tikai par 50% un pārējo jaudu izsludināt izsolē neatkarīgajām kompānijām.
Tagad "Gazprom" varēs izpirkt tiesības sūknēt pa Opal vēl 7,7 miljardus kubikmetru gadā vai par 12,8 miljardus kubikmetru, ja neatradīsies citi klienti, gatavi izmantot gāzesvadu savām vajadzībām.
Pēc tam Ukrainas un Polijas prezidenti nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka EK lēmums var apdraudēt gāzes piegādi starp abām valstīm. 2016. gada decembrī Polijas valdība un kompānija PGNiG iesniedza sūdzības Eiropas tiesā, informējot, ka EK lēmums neatbilst piegāžu diversifikācijas principam un draud ar tā pārkāpumiem.
Sūdzībai pievienojās arī Lietuva un Latvija. Polijas ziņu aģentūra informēja, ka ar lūgumu atbalstīt prasību vērsusies Polijas Ārlietu ministrija. "Tādējādi resors vēlējās uzsvērt, ka Opal lietai ir liela nozīme arī citu Centrālās Eiropas valstu acīs," — teikts paziņojuma. Polijas ĀM cerēja, ka Lietuvas un Latvijas iejaušanās sekmēs Polijai labvēlīgu strīda atrisinājumu.
Prasību pret Eiropas Savienības izpildu varas augstākās iestādes lēmumu gāzesvada Opal lietā iesniedza arī Ukrainas kompānija "Naftogaz".
Savu prasību Ukrainas kompānija pamatoja ar to, ka ES lēmums neatbilst komisijas pilnvarām. Pie tam, pēc kompānijas domām, tas neatbilst ES direktīvai 2009/73 un nesekmē konkurences pastiprināšanos, apdraud piegādes Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm, kā arī ES un Enerģētiskās savienības iekšējā tirgus efektīvu funkcionēšanu, jo pastiprina "Gazprom" un ar to saistīto kompāniju dominējošo stāvokli.
