RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Latvija un Lietuva pievienojās Polijas sūdzībai Eiropas tiesā pret Eiropas Komisijas lēmumu par "Gazprom" pieejas paplašināšanu OPAL gāzes vadam. Par to piektdien informēja Polijas ziņu aģentūra PAP. Informāciju par Latvijas un Lietuvas pievienošanos Polijas prasībai aģentūrai apstiprināja Polijas Ārlietu ministrijā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, Krievijas "Gazprom" varēs izmantot 80% gāzes vada OPAL jaudas līdz 2033. gadam. Polija iesniedza prasību Eiropas tiesā jau pagājušā gada 16. decembrī. Decembra beigās ES tiesa apturēja EK lēmuma izpildi.
Polijas valdība savā iesniegumā atzīmējusi, ka ES lēmums palielina "Gazprom" iespējas izmantot cauruļvadu OPAL, kas apdraud gāzes piegādi Eiropas Savienībā, un gāzes piegāžu drošību Polijas tirgū. Pēc Polijas domām, gāzes piegāde esot pretrunā diversifikācijas principam, nostiprinot "Gazprom" pozīcijas tirgū, turklāt pārkāpjot enerģētiskās drošības un solidaritātes principus.
Polijas ĀM pauž cerību, ka Latvijas un Lietuvas pievienošanās prasībai palīdzēs atrisināt strīdu ar Eiropas Komisiju, vēsta aģentūra.
2016. gada decembrī Polijas kompānija PGNiG Supply & Trading (PGNiG ST) un Polija vērsusies Kopienu tiesa ar prasībām par Eiropas Komisijas 2016. gada 28. oktobrī pieņemtā lēmuma atcelšanu. Februāra beigās "Naftogaz" vērsās tiesā ar lūgumu iesaistīties PGNiG ST procesā kā trešā puse. Eiropas Komisijas lēmums saistītajā procesā tika uz laiku apturēts.
29. martā "Ukrainas Naftogaz" iesniedzis prasību Eiropas Kopienu tiesā pret Eiropas Komisiju ar lūgumu atcelt 2016. gada 28. oktobrī pieņemto lēmumu, kas ļauj "Gazprom" ievērojami palielināt Opal gāzes vada jaudu izmantošanu un palielināt "Ziemeļu straumes"gāzes apjomus, informē RIA Novosti.
"Naftogaz" argumentē savu prasību ar to, ka minētais lēmums pieņemts ārpus komisijas pilnvaru robežām. Turklāt, pēc kompānijas domām, tas ir pretrunā ES direktīvai 2009/73 un nesekmē konkurences palielināšanu, rada draudus piegādes drošībai uz Ukrainu un citām Austrumeiropas valstīm, kā arī apdraud ES iekšējā enerģijas tirgus un Enerģētikas kopienas funkcionēšanu, jo pastiprina "Gazprom" un ar to saistīto uzņēmumu dominēšanu," — informē kompānija.
Šī lēmuma pieņemšana bez konsultācijām ar Ukrainu pārkāpj Ukrainu un ES asociācijas līguma 274. pantu, kā arī ES pienākumus saistībā ar Enerģētikas hartas nolīgumu un līgumu par Enerģētikas kopienas dibināšanu, tiek precizēts preses relīzē.
Eiropas Komisijas pārstāvji nekomentē "Ukrainas Naftogaz" sūdzību pret ES izpildvaras augstākās iestādes lēmumu attiecībā uz OPAL gāzes vadu.
"Komentāru nebūs," — sacīja aģentūrai EK pārstāve, kas negribēja izpaust savu vārdu.
Gāzes vads OPAL Vācijā ir gāzes vada "Ziemeļu straume" sauszemes turpinājums, kas nogādā naftu no Krievijas uz ES valstīm, neskarot tranzīta valstis, piemēram, Ukrainu.
