09:56 25 Maijs 2017
Rīga+ 8°C
Tiešraide
Maskavas Kremlis. Ilustratīva fotogrāfija

Foreign Policy: kurš un kāpēc Eiropā baidās no Kremļa

© Sputnik / Алексей Дружинин/Антон Денисов/Пресс-служба президента РФ
Pasaulē
Saņemt īso saiti
47

Kādas Eiropas valstis uzskata, ka Krievija nes apdraudējumu, un kā tās rīkojas – ASV žurnāls analizē centra "Eiropas vērtības" ziņojumu.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Amerikāņu izdevuma Foreign Policy žurnāliste Emīlija Tamkina analizē pārskatu "Kā Eiropas demokrātiskās valstis reaģē uz Kremļa agresiju?". Pārskatu programmas Kremlin Watch ietvaros laidis klajā analītiskais centrs "Eiropas vērtības" Prāgā. Spriežot pēc programmas nosaukuma un pētījuma virsraksta, atzīmē Tamkina, autori uzskata, ka Krievija pret Eiropu izturas agresīvi un tas ir slikti. Rakstu pilnā apjomā publicējis portāls InoSMI.

Ar Baltiju priekšgalā

Analītiķi izvērtējuši visu ES dalībvalstu vadības oficiālos paziņojumus pēdējo desmit gadu laikā. Pārskats liecina, ka starp sešām valstīm, kas pieprasa stingru Eiropas atbildi uz Krievijas darbībām, ir Baltijas valstis. Šajā valstu grupā iekļauta arī Polija, Lielbritānija un Dānija.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Pārskata autori norāda, ka piecas valstis mainījušas savu viedokli par Krievijas darbībām sakarā ar krīzi Ukrainā. Zviedrija un Somija aizvien aktīvāk demonstrē uzticību NATO, lai arī nav iestājušās aliansē. Piemēram, Stokholma un Helsinki ir parakstījuši memorandu par nodomu izveidot Eiropas hibrīddraudu apkarošanas centru. Tādējādi šīs valstis atbalsta aliansi, kas arī pozitīvi uztvēra jaunā centra izveidi.

Prokrievisku pozīciju periodiski demonstrē Slovākija un Ungārija, teikts pārskatā. Pēc pētījuma autoru domām, šo valstu valdības to izmanto iekšpolitiskiem mērķiem.

Eiropas dienvidos situācija ir labvēlīgāka: Grieķija, Itālija un Kipra "neuzskata, ka būtu apdraudētas un iestājas par attiecību uzlabošanu ar Krieviju".

Vadoņu nav

Pārskata autori sūkstās par to, ka Eiropā nav nevienas valsts, kas būtu gatava uzņemties iniciatīvu pretestībā Krievijas nestajam apdraudējumam.

Maskavas Kremlis.
© Sputnik / Владимир Сергеев

Lielbritānija gatavojas izstāties no Eiropas Savienības, un, ja šoruden Vācijā gaidāmajās vēlēšanās pie varas nonāks kreiso spēku koalīcija, Vācijas valdība izturēsies vēl miermīlīgāk nekā patlaban.

Par vienu no "pretspēkiem" varētu kļūt Francija. Taču gandrīz visi Francijas prezidenta amata kandidāti atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vienīgais izņēmums — Emanuels Makrons, kurš nesen līdz ar labējās "Nacionālās frontes" līderi iekļuva prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Francija varētu nodot stafeti Polijai — lielai valstij, kas vienlaikus stājas pretī Krievijas centieniem Eiropas Savienībā, ņemot vērā vēsturiskus un politiskus iemeslus. Taču, pārskata autori atzīmē, Polija "palaiž garām iespēju kļūt par patiesu, likumīgu un cienījamu šīs grupas līderi savas valdības nekonstruktīvo darbību rezultātā".

Tas ir saprotams — ir grūti būt Eiropas Savienības austrumu aizstāvim, ja tavas valsts valdība daudz laika velta uzbrukumiem ES un tās vadībai.

Pēc temata

Visu cīņai ar "Kremļa drakonu": Eiropu biedē Krievijas plašsaziņas līdzekļi
Puiši, ekstraverti mūsējos sit! Kāpēc KVN ir bīstamāks nekā KGB
Kas noskaņo lietuviešus pret kaimiņiem
Čehu politiķis: Putins nekad nav izrādījis agresiju

Galvenie temati