10:46 22 Februāris 2017
Tiešraide
Krievijas JKF izlūkkuģis Viktors Ļeonovs

Ko pie ASV krastiem dara Krievijas izlūkkuģis

© AFP / ADALBERTO ROQUE
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Aleksandrs Hrolenko
38

Pirms dažām dienām amerikāņu mediji informēja par Krievijas karakuģi starptautiskajos ūdeņos netālu no ASV krastiem. Amerikāņu amatpersonas ziņaja, ka Krievijas JKF "spiegu kuģis" – "Viktors Ļeonovs" identificēts 130 km attālumā no Delavēras štata piekrastes (ASV teritorijas robeža atrodas 22 km attālumā no robežas).

Jautājumu par to, kā uz Krievijas izlūkošanas kuģa parādīšanos reaģē Pentagons un kam tas draud, sīkāk izskata Aleksandrs Hroļenko, starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs.

Avots apgalvo: "Krievu parādīšanās īpašu problēmu nerada, taču mēs sekojam viņu maršrutam." Vienlaikus mediji atzīmē kuģa iespējas pārtvert paziņojumus vai signālus un "vērtēt ASV JKS sonāru iespējas." Pieminēts arī zenītraķešu komplekss un divi 30 mm lielgabali, kas ir Krievijas izlūkošanas kuģa "Viktors Ļeonovs" rīcībā.

ASV tuvumā un Atlantijas rietumu daļā "spiegs" manīts arī agrāk. Gadu iepriekš "Viktors Ļeonovs" piedalījās kopīgās mācībās ar Venecuēlas JKS un vairākkārt apmeklēja Havanas ostu Kubā. "Viktora Ļeonova" tehnoloģiskais aprīkojums elektroniskās izlūkošanas veikšana arī agrāk radījis Pentagona satraukumu.

Kādam nolūkam Pasaules okeāna āres vago šādas klases kuģi un cik nozīmīga ir "Viktora Ļeonova" piesaiste ASV un Delavēras štatam?

Nav agresijas izpausme

Pasaules okeāns pieder visai cilvēcei. Krievija ir atspoguļojusi savus mērķus un viedokli Jūras doktrīnā, pie tam ņemot vērā ASV un Ķīnas jūras kara stratēģiju. Doktrīna pauž, ka Jūras kara flote ir Krievijas jūras potenciāla pamats, un militārās darbības jūrā ir viena no valsts augstākajām prioritātēm.

Vairāku iemeslu dēļ Krievija īpašu uzmanību pievērsusi diviem virzieniem — Atlantijai un Arktikai. Vērība Atlantijai pievērsta, ņemot vērā NATO aktīvo attīstību un tuvošanos Krievijas robežām. Tāpēc Krievijas JKF izlūku kuģi pastāvīgi atrodami attālākajos Pasaules okeāna rajonos, nodrošinot nacionālo drošību un labvēlīgus apstākļus valsts ekonomiskajai attīstībai. Krievija neizvēlas konfrontāciju, taču ir tai gatava.

Krievijas izlūkošanas kuģi nav aprīkoti ar uzbrukuma ieročiem un nerada tiešus draudus nevienai pasaules valstij. Tie var vienlīdz sekmīgi pētīt bioloģisko resursu migrāciju okeānā, jūras dibena reljefu un derīgo izrakteņu rajonus, kā arī veidot potenciālā pretinieka kuģu un zemūdeņu individuālos "akustiskos portretus".

Ļoti svarīga pētījumu nozare ir jūras hidroloģija. Hidroakustiskie kompleksi — zemūdens flotes acis un ausis, svarīgs karakuģu efektivitātes elements. Pasaules okeāna sarežģītā hidroloģiskā karte pastāvīgi tiek precizēta, jo ūdens blīvums (sāļums) un temperatūra, kā arī jūras straumes ietekmē elektromagnētisko viļņu izplatīšanos, tātad — mērķu identifikācijas un iznīcināšanas diapazonu.

Domājams, izlūku kuģis spēj nospraust optimālu kursu zemūdenei Ziemeļatlantijas alianses elektromagnētiskajos tīklos, noteikt drošus zemūdenes patruļas rajonus un enkurvietas (zemūdens stāvoklī). Visas pieticīgā "baltā tvaikoņa" (tā flotē dēvē visus izlūkošanas kuģus) iespējas atliek tikai minēt.

Atklātos avotos publicēta informācija liecina, ka vidējais izlūkošanas kuģis SSV-175 "Viktors Ļeonovs" ir septītais 864. projekta sērijas kuģis (NATO klasifikācijā — Vishnya Class). Darbu flotē sācis 1988. gadā, iekļauts Ziemeļu flotes sastāvā. Vispārējās īpatnības: tonnāža — 3800 tonnas, garums — 91,5 metri, platums — 14,5 metri, iegrime — 5,6 metri, maksimālais ātrums — 16 mezgli, darbības diapazons — 7000 jūdzes, autonoma darbība — 45 diennaktis, ekipāža — 220 cilvēki.

Pentagonā valda uzskats, ka Krievijas izlūkošanas kuģi novēro atomzemūdeņu bāzi Kingbejā (Džordžijas štats), lielāko ASV GKS bāzi Doverā (Delavēras štats) un citus stratēģiskos objektus ASV austrumu piekrastē. Daži amerikāņu ģenerāļi pat kļūdaini domā, ka tādējādi Krievija cenšas "pazemot un samulsināt Savienotās Valstis". Taču Atlantijas okeāna neitrālie ūdeņi ir atvērti visiem kuģiem, arī Krievijas smagajam raķešu kodolkreiserim "Pēteris Lielais".

Partneru centieni

Arī ASV un NATO jūras kara spēku rīcībā ir izlūkošanas kuģu flotile, kuri nereti tuvojas Krievijas krastiem. Piemeram, ASV JKS 6. flotes kuģis USS Mount Whitney rūpīgi pēta Melnās jūras akvatoriju. 

Pie Krievijas robežām aktīvi darbojas arī ASV gaisa kosmiskie izlūki. Piemēram, 13. februārī ASV GKS stratēģiskais izlūkošanas lidaparāts RC-135W (borts Nr. 62-4138) un patruļas lidmašīna P-8A Poseidon(borts Nr. 168860) veica operatīvās izlūkošanas operāciju netālu no Kaļiņingradas apgabala un Krimas.

Izlūkošanas lidmašīna RC-135W no Mildenholas aviobāzes Lielbritānijā tuvojās Krievijas sauszemes robežai līdz 55 km attālumā un Krievijas Baltijas flotes galvenajai bāzei aptuveni 80 km attālumā. Otrais izlūks, P-8A Poseidon, no Sigonellas aviobāzes Sicīlijā pildīja operatīvo uzdevumu virs Melnās jūras akvatorijas uz dienvidrietumiem no Sevastopoles.

Acīmredzot aizdomu mazināšanai un drošības stiprināšanai Rietumiem vispirms jāatsakās no Krievijai naidīgās politikas un NATO austrumu flanga stiprināšanas.

ASV analītiskais izdevums The National Interest atzīmēja: "Valsts iestādes, kas analizē nacionālās drošības riskus, pārāk aizrāvušās ar Krieviju, un tas nebūt nav objektīvas analīzes rezultāts <…> Lai arī Krievija nopietni apdraud ASV no spiegošanas viedokļa, šis risks ir tikai viena no daudzajām problēmām, kas radušās nacionālās drošības jomā. <…> Spriedzes eskalācija attiecībās ar Krieviju neļauj ASV efektīvi strādāt dažādās sfērās. <…> Krievijai ir unikāla iespēja — tā var novērst Savienoto Valstu darbības daudzās pasaules malās, tā pastāvīgi un mērķtiecīgi darbojas pret amerikāņu iniciatīvām, lai panāktu iespēju sēsties pie pārrunu galda."

Iespējams saprātīgi cilvēki Vašingtonā un Maskavā atradīs kopēju valodu konstruktīvai sadarbībai, un Pasaules okeāns pamazām pārvērtīsies par miera zonu. Taču pagaidām nākas turēt "pulveri sausu" un tehnoloģiski attīstīt izlūkošanu: Krievijas Jūras kara flote ir sākusi jaunākā televadāmā bezpilota zemūdens aparāta "Marlin 350" izmēģinājumus.

Pēc temata

Wall Street Journal par CIP lomu ASV plānos Sīrijā
Bruņotie spēki identificējuši Krievijas izlūkkuģi