23:56 24 Janvāris 2020
Tiešraide
  • USD1.1035
  • RUB68.1692
Pasaulē
Saņemt īso saiti
70

Franču ekonomistu veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa ES valstu nesaņemtās peļņas par eskportu nav saistīta ar Krievijas embargo, bet ar sankcijām, ko rietumvalstis ieviesušas pret Krieviju.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Franču eksperti novērtēja zaudējumus, kādus nes valstis, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Visvairāk cietušas Eiropas Savienības valstis – no eksporta nesaņemtā peļņa sastāda aptuveni 46,17 miljardus dolāru.

Analīze tika veikta, pamatojoties uz ikmēneša ANO datiem par preču tirdzniecību (UN Comtrade data), kā arī, ņemot vērā franču kompāniju datus par to, kā tos ietekmēja pret KF vērstās sankcijas. Tika analizēti visi tirdzniecības partneri, tai skaitā tie, kuri nav iesaistījušies sankcijās pret Krieviju.

"Savus zaudējumus laika posmā no 2014. līdz 2015. gada jūlijam vērtējam 60,2 miljardu dolāru apjomā. Interesants fakts: esam noskaidrojuši, ka lielākā daļa seku ir saistīta ar precēm, uz kurām tieši neattiecas Krievijas atbildes pasākumu darbība (piemēram, embargo lauksaimniecības produkcijas importam). Tas nozīmē, ka lielākā daļa zudumu nav saistīta ar atbildes pasākumiem no Krievijas puses, bet ar Rietumu sankcijām," — teikts dokumentā, ko sagatavojis franču pētījumu centrs starptautiskās ekonomikas jomā (CEPII).

Pētījums liecina, ka ES valstis cieš 76,7% zaudējumu. Autori uzskata, ka diplomātiskā konflikta ietekmi uz eksportu galvenokārt var uzskatīt par blakuszaudējumiem. Paziņojumā teikts, ka sankcijas būtiski mazināja dažu franču uzņēmumu iespējas eksportēt preces.

Politologs un ekonomists, Ekonomikas augstskolas Vispasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Andrejs Suzdaļcevs
© Sputnik / Владимир Трефилов

Periodā no 2014. gada marta līdz jūlijam eksporta kritums no Rietumu valstīm uz Krieviju sastādīja vidēji 14,6%, bet pēc 2014. gada augusta – 12,9%.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās, ņemot vērā krīzi Ukrainā. 2014. gada jūlija beigās ES un ASV no sankcijām vērstām pret atsevišķām fiziskām un juridiskām personām ķērās pie veselām Krievijas ekonomikas sektoriem. Tika ievestas sankcijas pret kompānijām, kas darbojās naftas nozarē, un Krievijas bankām. Bez tam rietumu valstis ieviesa aizliegumu noslēgt jaunus līgumus par ieroču un dubulto nolūku preču un tehnoloģiju importu un eksportu no ES uz Krieviju.

Savukārt KF ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa sankcijas. Tika aizliegts importēt gaļu, desas, zivis, jūras veltes, dārzeņus, augļus, piena produktus.

Jūlija sākumā ES oficiāli pagarināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2017. gada janvāra beigām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atbildot uz sankciju pagarināšanu, parakstīja rīkojumu par pārtikas embargo līdz 2017. gada beigām.

ES saista sankciju atcelšanu ar Minskas protokolu īstenošanu. Vienlaikus Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsver, ka Krievija nav pieminēta Minskas protokolos, un tajos noteikti uzdevumi Ukrainas valdībai, ko tā līdz šim nav izpildījusi.

Krievijas ĀM vadītājs uzsvēra, ka Krievija neplāno apspriest sankciju atcelšanas kritērijus. Viņš piebilda, ka Krievija neuzskata par aktuālu jautājumu par to, kad tiks atceltas Rietumu sankcijas pret Krieviju.

Pēc temata

Jūnijā tiks pagarinātas pret Krieviju vērstās sankcijas
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata sankcijas par teroristu netiešu atbalstu
Vīķe-Freiberga apšauba ES ieviesto sankciju efektivitāti
Sarkozī – par sankciju atcelšanu

Galvenie temati