08:58 23 Februāris 2017
Rīga+ 2°C
Tiešraide
Brexit. Foto no arhīva

Stūrējam uz labo pusi! Estexit un valstis, kas varētu pamest ES

© Sputnik / Алексей Филиппов
Pasaulē
Saņemt īso saiti
49

ASV laikraksts Washington Post sastādīja valstu sarakstu, kas varētu pamest Eiropas Savienību, pieminot politiķus, kuri pēc britu referenduma uzstājās par Brexit savā valstī.

RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Autoritatīvais ASV laikraksts The Washington Post nosauca sešas valstis, kas varētu izstāties no ES, sekojot Lielbritānijas piemēram. Izdevums prognozē, ka riska grupā ir Grieķija, Francija, Zviedrija, Dānija, Ungārija un Nīderlande, vēsta Sputnik Igaunija.

Laikraksts sastādījis valstu sarakstu, kuru vadošie politiķi uzstājās par izstāšanos no ES — Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija un Nīderlande.

Pēc referenduma rezultātiem Apvienotajā Karalistē, kurā uzvarēja Brexit piekritēji, daži labējo partiju politiķi cer, ka viņu valstis sekos Lielbritānijas piemēram jautājumā par dalību ES.

Austrija

Nozīmīte ar Brexit simboliku. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Austrija ir ES dalībvalsts kopš 1995. gada. Federālās brīvības partijas bijušais līderis un bijušais Austrijas prezidenta amata kandidāts Norberts Hofers atbalsta ideju par valsts izstāšanos no ES.
un apsūdz par neonacistisku uzskatu atbalstu. Savā lapā Twitter viņš ierakstīja: "Вrexit. Kāda aizraujoša nakts. ES vajadzētu ieviest kaut ko jaunu, ja jūs gribat izdzīvot.

Beļģija

Beļģija ir ES dalībvalsts kopš 1958. gada. Labējas flāmu nacionālistu partijas līderis Toms van Grikens ierosina sadalīt Beļģiju un izveidot flāmu un franku valstis. Van Grikens un viņa atbalstītāji, apgalvo, ka vēlas panākt Flexit (flāmu izstāšanos), ja ES neuzklausīs viņu viedokli jautājumā pret imigrantiem.

Dānija

Dānija ir ES dalībvalsts kopš 1973. gada. Apsveicot Lielbritānijas Brexit atbalstītājus savā Facebook lapā, Dānijas Tautas partijas līderis Kristiāns Tulesens Dals paziņoja, ka "ES ir atņēmusi pārāk daudz varas savām dalībvalstīm, un tagad tai par to ir jāmaksā." Viņa partija uzstājas pret Eiropas Savienību: "Mēs neļausim Dānijai nodot savu suverenitāti". Pie tam šī partija atbalsta saiknes ar NATO un ANO.

Dānija arī ir cietusi no migrantu pieplūduma. Pagājušajā gadā Dānijas valdība publicēja Libānas avīzēs informāciju, kuras mērķis bija atbiedēt potenciālos bēgļus – valdība stāstīja par valsts sociālās apdrošināšanas izmaksu samazināšanu imigrantiem un nepieciešamību kārtot eksāmenu dāņu valodā.

2015. gadā Dānijas referendumā uzvarēja eiroskeptiķi, kas iestājās pret satuvināšanos ar ES.

Francija

Francija ir ES dalībvalsts kopš 1958. gada. Partijas Nacionālās frontes prezidente un eirodeputāte Marina Lepēna svinēja Brexit un mudināja Franciju ierosināt referendumu par valsts izstāšanos no ES. Aptaujas liecina, ka politiķes popularitāte pirms Francijas valsts vadītāja vēlēšanām (tās notiks 2017. gadā) pieaug, un Lepēna ir viena no prezidenta posteņa kandidātēm. Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka ES neapmierina frančus pat vairāk nekā britus.

Vācija

Vācija ir ES dalībvalsts kopš 1958. gada. Partijas "Alternatīva Vācijai" priekšsēdētāja Froka Petri piektdien publicēja savā lapā Twitter: "Pienācis Jaunas Eiropas laiks." Petri brīdināja ES, ka arvien vairāk valstu sekos britiem ar mērķi "atjaunot savu suverenitāti", ja nekas nemainīsies. Nākamgad viņas partija cer izcīnīt uzvaru gaidāmajās Vācijas parlamenta vēlēšanās.

Ungārija

Ungārija ir ES dalībvalsts tikai kopš 2004. gada.

Ungārijas premjerministrs, nacionālās konservatīvās partijas Fidesz loceklis, labēji noskaņotais Viktors Orbans pērn aizvēra Ungārijas durvis bēgļiem. Komentējot Lielbritānijas referenduma rezultātus, viņš uzsvēra, ka Apvienotās Karalistes galvenā problēma bija migrācijas jautājums.

Itālija

Itālija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1958. gada. Agrākais komiķis, pašreizējais politiķis, "5 zvaigžņu kustības" dibinātājs Beppe Grillo ir ļoti populārs vēlētāju vidū, kam apnikuši "vecmodīgie" Itālijas politiķi. 37 gadus vecā "5 zvaigžņu kustības" pārstāve Virdžīnija Radži šomēnes kļuva par pirmo sievieti, kura stājās Itālijas galvaspilsētas mēra amatā.

Nīderlande

Kopš 1958. gada Nīderlande ir ES dalībvalsts.

Nīderlandes Brīvības partijas dibinātājs Gerts Vilders pauda savu sajūsmu par britu referenduma rezultātiem: "Urā britiem! Tagad ir mūsu kārta. Pienācis holandiešu referenduma laiks!"

Vilders nosauca Brexit par "Lielbritānijas Neatkarības dienu" un uzsvēra, ka Lielbritānija būvē Eiropas valstīm ceļu pretī brīvībai.

Eiroskeptiķu kustība Holandē ir pietiekami spēcīga, taču arī daudzu citu spēku attieksme pret Eiropas politiku ir negatīva. Piemēram, holandiešu referendums par asociāciju ar Ukrainu tika nodēvēts par protestu. Valda uzskats, ka Nīderlandes iedzīvotāji tādējādi novērtējuši visu ES politiku.

Igaunija

Igaunija iestājās ES 2004. gadā. Pēc Konservatīvās Tautas partijas (EKRE) viceprezidenta Martina Helme domām, Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES ir ārkārtīgi nozīmīgs – arī Igaunijai vajadzētu izvērtēt savas attiecības ar Eiropas Savienību un nākotnē rīkot referendumu par dalību ES.

Helme uzskata, ka pēc Brexit rezultātiem ir skaidrs, ka "Eiropas tautas var samierināties ar savu provinces statusu nedemokrātiskā un ārkārtīgi birokrātiskā monstrā ar centralizētu sliktu ekonomiku, kas cieš pastāvīgu krīžu dēļ, vai izstāties no tā." Viņš aicināja Igaunijas iedzīvotājus piedalīties dialogā, apspriest valsts dalību ES un, iespējams, organizēt referendumu. Martins Helme norādīja, ka Lielbritānijas referendums  ir ļoti nozīmīgs Eiropas tautu demokrātijas un suverenitātes  atjaunošanas ceļā.

Arvien vairāk neapmierināto ar Briseles politiku

Pēc Lielbritānijas referenduma rezultātu pasludināšanas bijušais Itālijas ĀM  vadītājs Franko Frattini izteica bažas, ka citas Eiropas Savienības valstis varētu sekot Lielbritānijas piemēram.

"Baidos, ka citas valstis var sekot Lielbritānijas piemēram. Tas ir jānovērš. Galu galā, Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā cilvēki pūlas izlemt: vai pašreizējā Eiropa palīdz risināt problēmu, vai tomēr veido daļu problēmas," — viņš sacīja.

Grieķija

Bratislava
© Sputnik / Александр Вильф

Pēdējā laikā arī Grieķija tiek uzskatīta par Exit kandidātu. Galvenais iemesls – sarežģītā finansiālā situācija valstī. 2015. gada vasarā Grieķijas Centrālā banka brīdināja, ka valsti gaida defolts, atteikšanās no eiro un, iespējams, pat izstāšanās no Savienības, ja valdībai neizdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem. Situāciju sakaitē arī migrācijas krīze.

Zviedrija

Zviedrija vienmēr ir zināmā mērā distancējusies no ES, piemēram, valsts nav iestājusies eirozonā, saglabājot Zviedrijas nacionālo valūtu – kronu.

Referendums Lielbritānijā jautājumā par valsts turpmāko dalību ES
© Sputnik / Алекс Макнотон

Zviedrija ir tuvs Lielbritānijas politiskais partneris. Zviedriem nepatīk daudzi Eiropas politikas elementi. Stokholma piekrita īslaicīga robežkontroles režīma atjaunošanai, kas tika ieviests virknē ES valstu migrācijas krīzes rezultātā, jo Zviedrijā ir vislielākais uzņemto bēgļu skaits uz katru iedzīvotāju.

Referendums par Lielbritānijas izstāšanos no ES notika 23. jūnijā. Par izstāšanos no Eiropas Savienības nobalsoja 51,9% britu, par valsts turpmāku dalību ES — 48,1%. Pēc tautas balsojuma rezultātiem, valsts premjers Deivids Kamerons paziņoja par atkāpšanos no amata.

Pēc temata

Pēc Brexit Eiropas Parlaments meklē NATO aizstājēju
Marija Zaharova: Pēc Brexit sekos Whoexit