17:37 13 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1771
  • RUB86.3013
Pasaulē
Saņemt īso saiti
64

Vašingtonas vēlme izvietot tanku brigādi Austrumeiropā ir rosinājusi plašu diskusiju medijos.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Komentatori visiem spēkiem pūlējās attaisnot amerikāņu plānus un pierādīt, ka runa ir par atbildi uz Krievijas "agresīvo" ārpolitiku, kas īpaši izpaužas attiecībās ar Ukrainu, pavēstīja  portāls Inosmi. Lielākā daļa publikāciju bija kritiskas.

30. martā Pentagona pārstāve Laura Sīle paziņoja, ka ASV paplašinās militāro klātbūtni Austrumeiropā – reģionā tiks izvietota bruņutanku brigāde. Papildu motorizēto spēku dislokācija tiks uzsākta 2017. gada februārī. Laura Sīle pavēstīja, ka kontingenta pastāvīga klātbūtne tiks nodrošināta ar rotācijas palīdzību. Militārās klātbūtnes pieaugumu Pentagons pamato ar nepieciešamību mazināt potenciālo apdraudējumu no Krievijas puses.

"Plāni nosūtīt amerikāņu tanku brigādi (uz Austrumeiropu – red. piez.) nav provokācija: tā ir atbildes reakcija uz to, ka Krievijas valdība  demonstrēja Gruzijā un Ukrainā gatavību vērst pret kaimiņvalstīm militāro spēku," — rakstīja autoritatīvā Frankfurter Allgemeine Zeitung.

Izdevums atzīmē, ka amerikāņu militārā klātbūtne austrumos ļaus nostiprināt Eiropas drošību: jo pārliecinošāk NATO pierādīs, ka ir gatava aizsargāt partnerus, jo mazāks būs risks, ka Maskava pieļaus konfliktu kādā no alianses dalībvalstīm Austrumeiropā.

Die Welt norādīja, ka NATO dalībvalstīm no Igaunijas līdz pat Bulgārijai ir iemesli baidīties (no Krievijas – red. piez.).

"Krievijas lielajos manevros 2009. gadā armija strādāja ar raķešu uzbrukumu Varšavai un Igaunijai, un krievu iznīcinātāji regulāri "izvēlas īsāko ceļu" cauri Igaunijas gaisa telpai – tie ir mēģinājumi regulārus pārkāpumus pārvērst par pastāvīgu režīmu," – rakstīja izdevums.

Maskavas paziņojumi par atbildes pasākumiem ir raksturīgi Krievijas politikai, pauda avīze.

"Mēs varētu piedāvāt Krievijai citus atbildes variantus: mazāk "hibrīdkara", lielāka caurskatāmība un vērība gaisa telpā, vienalga, vai tā būtu Ukraina vai Baltijas jūra," – piezīmēja preses izdevums.

Taču Krievijas un Vācijas foruma priekšsēdētājs, Brandenburgas premjerministrs Matiass Placeks izdevumā Berliner Zeitung ASV tanku brigādes dislokāciju Eiropā nosauca par neproduktīvu. Viņaprāt tas ir "nepareizs signāls neveiksmīgā laikā". Pie tam politiķis atzīmēja, ka "Austrumeiropas valstu vēlme stiprināt drošību ir saprotama".

"Mēs neesam uzsākuši auksto karu, runa ir tikai par nenozīmīgu tanku skaitu, un Krievijai nekas nedraud," — Deutschlandradio ēterā pavēstīja sociāldemokrāts Rainers Arnolds, Vācijas bundestāga deputāts.

"Neskatoties uz Putina kareivīgumu, mums, no vienas puses, ir jāatrod līdzsvars starp Austrumeiropas valstu iedzīvotāju bažām un jāatbalsta viņi, taču, no otras puses, nevajadzētu arī liet eļļu ugunī," — paskaidroja Arnolds.

Februārī alianses valstu aizsardzības ministri pieņēma lēmumu ievērojami paplašināt bloka klātbūtni Austrumeiropā. Dislokācija tiks sīkāk apspriesta NATO samitā Varšavā.

4. aprīlī Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka gaidāmā aizsardzības nostiprināšana būs vērienīgākā kopš aukstā kara laikiem.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau norādīja, ka NATO politiskā līnija attiecībā pret Krieviju ir nedraudzīga un noslēgta. Viņš uzsvēra, ka sadarbība ar partneriem NATO un Eiropas Savienībā ir jāatjauno, ir jāmeklē kompromisi, nevis jāmērojas ambīcijām. Viņš piebilda, ka valstīm ir jāatjauno uzticība un jāatgriežas pie kopīgajām iniciatīvām.

Pēc temata

Karaganovs: Eiropa ir saslimusi
Baltkrievija nav sajūsmā par NATO aktivitāti pie savām robežām
NATO spēku virspavēlnieks atzīst Krievijas armijas augsto līmeni
Krievijas un NATO konfliktā uzvarētāju nebūs

Galvenie temati