Azerbaidžānas spēki 44 dienas ilgā karadarbībā Kalnu Karabahā ļoti efektīvi un rezultatīvi izmantoja Baltkrievijā un Krievijā ražotos ieročus.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas iedzīvotāji atgriežas pie mierpilnas dzīves. Viņiem palīdz mierneši un Ārkārtas situāciju ministrijas speciālisti no Krievijas.

Hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets.

Karadarbība XXI gadsimtā nevar būt "lēta un nopietna", tomēr atsevišķas tehnoloģiskās "nianses", piemēram, trieciena bezpilota lidaparāti uzvaru nesola.

Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Neatzītā Kalnu Karabahas republika pamazām atgriežas pie mierpilnas dzīves. KKR galvaspilsētā Stepanakertā jau atsācis darbu sabiedriskais transports, atvērti veikali un pat frizētavas.

Kādu ainu Kalnu Karabaha konflikta zonā ieraudzīja mierneši no Krievijas Bruņotajiem spēkiem – Sputnik fotoreportāžā.

Nav nekādas vajadzības lieku reizi skaidrot, kāpēc turku karavīri Azerbaidžānā nevar uzņemties miernešu lomu. Ankara ar visiem tai pieejamiem instrumentiem un metodēm aizsargā vienas konflikta puses intereses.

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs uzskata, ka ASV un to sabiedrotie Eiropā atkal risina savus uzdevumus uz vienkāršo cilvēku rēķina.

Piecus gadus Krievijas mierneši kontrolēs vienošanās izpildi Kalnu Karabahā. Viņu dislokācijas vietas ir stingri iezīmētas.

Krievijas, Azerbaidžānas un Armēnijas valstu vadītāju trīspusējā vienošanās apturējusi karadarbību Karabahā. Sprādzieni Stepanakertas un Martuni apkaimē apklusuši.

Ar Kalnu Karabahu saistītos notikumus naktī no 9. uz 10. novembri vēl ilgi un ļoti rūpīgi izskatīs politiskie un militārie analītiķi.

Cīņas Kalnu Karabahā turpinās jau mēnesi, humanitāro pamieru mēģinājumi pastāvīgi cieš neveiksmes. Priekšvēlēšanu kampaņas karstumā konflikta puses mēģina samierināt arī Savienotās Valstis.

Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Armēnija un Azerbaidžāna Maskavā parakstīja vienošanos par uguns izbeigšanu, taču kaujas darbības nav pārtrauktas. Atbildību par pamiera pārkāpšanu Baku un Erevāna uzveļ viena otrai.

Kalnu Karabaha bruņotā konflikta saasināšanas izraisījusi jaunu parādību – reģionā sarosījušies starptautisko teroristisko grupējumu kaujinieki, kuri spēj no kara gūt finansiālu labumu un izvērst ekspansiju.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova konstatēja, ka valsts ārpolitikas pamatā nav centieni pierādīt, ka Rietumiem nav morālu tiesību ieņemt līdera vietu cilvēktiesību jomā. Uzdevums ir harmonizēt starptautiskās attiecības.

Neatzītās Kalnu Karabahas Republikas prezidents norādīja, ka vērsīsies pie starptautiskajām struktūrām un pasaules valstīm ar lūgumu atzīt republikas suverenitāti.

Neatzītā Kalnu Karabahas Republika vēsta, ka Gadrutas pilsētā vēl joprojām turpinās operācija ar mērķi likvidēt azerbaidžāņu diversantu un izlūku grupu.