Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Armēnija un Azerbaidžāna Maskavā parakstīja vienošanos par uguns izbeigšanu, taču kaujas darbības nav pārtrauktas. Atbildību par pamiera pārkāpšanu Baku un Erevāna uzveļ viena otrai.

Kalnu Karabaha bruņotā konflikta saasināšanas izraisījusi jaunu parādību – reģionā sarosījušies starptautisko teroristisko grupējumu kaujinieki, kuri spēj no kara gūt finansiālu labumu un izvērst ekspansiju.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova konstatēja, ka valsts ārpolitikas pamatā nav centieni pierādīt, ka Rietumiem nav morālu tiesību ieņemt līdera vietu cilvēktiesību jomā. Uzdevums ir harmonizēt starptautiskās attiecības.

Neatzītās Kalnu Karabahas Republikas prezidents norādīja, ka vērsīsies pie starptautiskajām struktūrām un pasaules valstīm ar lūgumu atzīt republikas suverenitāti.

Neatzītā Kalnu Karabahas Republika vēsta, ka Gadrutas pilsētā vēl joprojām turpinās operācija ar mērķi likvidēt azerbaidžāņu diversantu un izlūku grupu.

Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru sarunas sākās piektdien Maskavā un noslēdzās naktī. Tās ilga vairāk nekā desmit stundas.

Krievija uzstājas par pilnu apšaudes pārtraukšanu konflikta zonā un par situācijas atgriešanu pārrunu līmenī.

Kanāda apturēja atļaujas militārās produkcijas eksportam uz Turciju. Tas ir saistīts ar parādījušos informāciju, ka karadarbībās Kalnu Karabahā tiek izmantoti Turcijā ražoti droni, kuri savukārt ir aprīkoti ar kanādiešu raidītājiem un lāzera tēmēšanas sistēmām.

Krievijas liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis ir pārliecināts: bez Krievijas klātbūtnes Dienvidkaukāzā Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu atrisināt neizdosies.

Diplomāti aicina pasaules sabiedrību atzīt Arcahas Republikas (Karabahas pašnosaukums) neatkarību.

Mediju pārstāvji apmeklēja Martakertu, kur intervēja karavīrus, un devās uz Stepanakertu. Ārpus pilsētas viņi negaidot nokļuva artilērijas apšaudē.

Karadarbība Kalnu Karabahā demonstrē konflikta pušu bruņojuma manāmi pieaugušo tehnoloģisko līmeni.

Turcijas prezidents Taijips Erdogans pauda atbalstu Azerbaidžānas bruņoto spēku uzbrukumam Kalnu Karabahā.

Krievijai nav vienaldzīgs stāvoklis reģionā – situācijas destabilizācijai Aizkaukāzā var būt neprognozējamas sekas.

Karš Karabahā var mazināt Krievijas ietekmi Aizkaukāzā – par to tagad Krievijā diskutē aizvien biežāk, gan ar satraukumu, gan – mūžīgie krievu imperiālisma apkarotāji – ar cerību.

Kontrpropaganda karā parasti tiek izmantota pretinieka demoralizācijai, pārspīlējot tā zaudējumus un pašu panākumus.

Krievijas, ASV un Francijas valstu vadītāji nosodīja eskalāciju reģionā un aicināja nekavējoties pārtraukt apšaudes, kā arī atsākt pārrunas bez iepriekšējiem noteikumiem.

Krievijas Ārlietu ministrija informēja, ka Kalnu Karabaha konflikta zonā tiek nogādāti nelikumīgo bruņoto vienību kaujinieki no Sīrijas un Lībijas.

Neatzītā Kalnu Karabaha republika informēja, ka tās teritorijā apšaudītas apdzīvotās vietas, arī galvaspilsēta Stepanakerta.

Bruņotās konfrontācijas saasināšanās Kalnu Karabahā, Baku un Erevācijas ilggadējās militāri politiskās pretrunas trešās valstis tagad izmantoto negatīviem mērķiem.