Covid-19 ierobežojumu dēļ, kas tika ieviesti, lai apturētu vīrusa izplatīšanos, Latvijā pieaug bezdarbnieku skaits, taču Nodarbinātības valsts aģentūrā to saista ar sezonālām izmaiņām.

Tuvinieki, ilgu laiku bez darba palikuši, atņem pensiju pensionāriem vai apzog viņu dzīvokļus.

Šogad spēkā stājušies nodokļu sistēmas grozījumi, kas stimulēs bezdarba un ēnu ekonomikas pieaugumu. Ja vēlētāji būtu zinājuši, kā strādās tagadējā koalīcija, diezin vai viņi būtu par to balsojuši, ir pārliecināts TRK vadītājs Jānis Endziņš.

Darba devēji Latvijā nevēlas veidot jaunas darba vietas un piesaistīt papildu darbiniekus Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ.

2020. gada nogalē Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 70 tūkstoši bez darba palikušu cilvēku.

Novembra beigās reģistrētais bezdarba līmenis valstī sasniedzis 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tas saglabājies oktobra līmenī.

Par ASV prezidentu izsludināts Džo Baidens. Tomēr, lai ko prezidenta krēslā iesēdinātu ASV dīvainā vēlēšanu sistēma, ir skaidrs: pret viņu būs naidīgi noskaņota vairāk nekā puse amerikāņu.

Bezdarba līmenis Latgalē joprojām ir augstākais Latvijā, taču septiņās Latgales pašvaldībās pēdējā gada laikā tas ir krities; kādas vēl tendences vērojas Latvijas reģionos bezdarba ziņā un ar ko tās skaidrojamas.

Uzņēmumi plāno atlaist Lietuvā strādājošos darbiniekus. Pagaidām nav zināms, vai tas ir pagaidu pasākums un vai štatu samazināšana nākotnē skars arī citas valstis.

Labklājības ministrija plānoja izvest darba tirgū 15 000 bezdarbnieku, bet iznāca mazāk nekā 70.

Krīzes sekas uz savas ādas izjutuši jaunieši visā Eiropā – viņi visbiežāk ieņēma pandēmijas iznīcinātās darba vietas.

Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

Covid-19 pandēmija parādījusi cilvēkiem, ka iespējams sekmīgi strādāt ne tikai ofisā, bet arī mājās. Tāpēc rīdzinieki sākuši aktīvi iegādāties nekustamos īpašumus galvaspilsētas apkaimē.

Kāpēc pandēmijas laikā darbu zaudējušie cilvēki nesteidz aizpildīt vakantās vietas laukos un kāda lauksaimniecības nozare krīzē cietusi visvairāk.

Trīs mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā bezdarbnieku skaits pieaudzis par 22,5 tūkstošiem cilvēku.

Zemkopības ministrija nav uzklausījusi Latvijas fermeru lūgumi atvieglot viesstrādnieku ieviešanu: pašu mājās bezdarbnieku ir pietiekami.

Latvijas Ekonomikas ministrija publiskojusi bezdarba statistiku valstī, līderpozīcijas tajā ieņem palīgstrādnieki, pārdevēji, pavāri un apkopēji, savukārt apsargus un juristus atlaiž krietni retāk.

Visbiežāk darbu zaudējuši augsti kvalificēti speciālisti ar augstāko izglītību, ātri atgriezties darbavietās viņi nevarēs.

Maija beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 76 440 bezdarbnieki, kas ir par 3523 cilvēkiem vairāk, nekā aprīlī.