Sērijā "Zaudētā paradīze" ziņu aģentūras "RIA Novosti" fotokorespondents Valērijs Meļņikovs parādīja konflikta humanitārās sekas Kalnu Karabahā.

Atgriezies Roberts Kočarjans – bijušais Armēnijas prezidents. Viņš pastāstīja par gaidāmajām vēlēšanām, iemesliem, kuru dēļ ciesta sakāve karā ar Azerbaidžānu, un integrāciju ar Krieviju.

Palīdzība Karabahai jāsniedz ne tikai valstīm, kas piedalījās reģionālās krīzes atrisināšanā, bet arī visai pasaulei, uzsvēra Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Armēnijas un Azerbaidžānas robežas delimitācijas un demarkācijas sarežģītos gadījumos Krievijas robežsargi nepieļauj provokācijas un pilda miernešu misiju.

Azerbaidžānas spēki 44 dienas ilgā karadarbībā Kalnu Karabahā ļoti efektīvi un rezultatīvi izmantoja Baltkrievijā un Krievijā ražotos ieročus.

Kalnu Karabahas iedzīvotāji tiecas pēc iespējas ātrāk atgriezties pie mierīgas dzīves, Krievija aktīvi piedalās neatzītās republikas atjaunošanā.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas iedzīvotāji atgriežas pie mierpilnas dzīves. Viņiem palīdz mierneši un Ārkārtas situāciju ministrijas speciālisti no Krievijas.

Hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets.

Karadarbība XXI gadsimtā nevar būt "lēta un nopietna", tomēr atsevišķas tehnoloģiskās "nianses", piemēram, trieciena bezpilota lidaparāti uzvaru nesola.

Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

Turcijas spēku ievešana Azerbaidžānā, aizbildinoties ar centieniem saglabāt mieru atspoguļo Ankaras vēlmi audzēt militāri politisko ietekmi Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā, stiprināt Turcijas pozīcijas visā starptautiskajā arēnā.

Atmīnēšana nesenās karadarbības zonā un citos rajonos Kalnu Karabahā paredz sprādzienbīstamo priekšmetu pakāpenisku likvidāciju simtiem kvadrātkilometru teritorijā.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Neatzītā Kalnu Karabahas republika pamazām atgriežas pie mierpilnas dzīves. KKR galvaspilsētā Stepanakertā jau atsācis darbu sabiedriskais transports, atvērti veikali un pat frizētavas.

Kādu ainu Kalnu Karabaha konflikta zonā ieraudzīja mierneši no Krievijas Bruņotajiem spēkiem – Sputnik fotoreportāžā.

Krievijas prezidents atzina, ka viņa personīgās sarunas ar Azerbaidžānas un Armēnijas augstākajām amatpersonām bija grūtas.

Nav nekādas vajadzības lieku reizi skaidrot, kāpēc turku karavīri Azerbaidžānā nevar uzņemties miernešu lomu. Ankara ar visiem tai pieejamiem instrumentiem un metodēm aizsargā vienas konflikta puses intereses.

Armēņu bruņoto spēku sakāves rūgtums nespēj atbīdīt malā acīmredzamās kļūdas neatzītās republikas aizsardzības organizācijā.

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs uzskata, ka ASV un to sabiedrotie Eiropā atkal risina savus uzdevumus uz vienkāršo cilvēku rēķina.