15:44 17 Augusts 2018
Tiešraide
  • USD1.1370
  • RUB76.2551
Latvijas Republikas Saeimas ēka

Pavisam drīz kļūs zināms 13. Saeimas deputātu kandidātu skaits

© Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija
Politika
Saņemt īso saiti
30

Centrālajai vēlēšanu komisijai būs jāpieņem lēmums par to, cik deputātu varēs izvirzīt savas kandidatūras, lai piedalītos rudens Latvijas Saeimas vēlēšanās.

RĪGA, 11. jūnijs – Sputnik. Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā izšķirsies 13. Saeimas deputātu kandidātu liktenis, paredzēta šodien, 11. jūnijā, vēsta Grani.lv.

Par to, ka sēde par šo jautājumu notiks pirmdien, pastāstīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņā.

Saeimas vēlēšanās darbojas pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, no kuriem parlamentā kopumā tiek ievēlēti 100 deputāti. Saskaņā ar likumu, vēlamo deputātu skaits katrā apgabalā tiek noteikts proporcionāli vēlētāju skaitam, kuri reģistrēti iedzīvotāju reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanām. Vēlētāji ārvalstīs tiek pieskaitīti vēlētāju skaitam Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2018. gada 5. jūnijā Latvijā reģistrēti 1 548 100 balsstiesīgo pilsoņu: Rīgas vēlēšanu apgabalā – 545 452, Vidzemē – 392 374, Latgalē – 209 110, Zemgalē – 213 716, Kurzemē – 187 448.

Iepriekš ziņots, ka sestdien, 9. jūnijā, Latvijā oficiāli sākās 120 dienu priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Saeimas vēlēšanām, kuras notiks 2018. gada 6. oktobrī. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajai vēlēšanu komisijai norisināsies no 18. jūlija līdz 7. augustam.

Partiju reitingā Rīgas mēra Nila Ušakova "Saskaņa" pagaidām ieņem līderpozīciju – maijā par to nobalsotu 19,1% vēlētāju. Otro vietu ieņem Zaļo un zemnieku savienība – 14,6%. Aiz ZZS seko Nacionālā apvienība, kura maijā saņēma 7%. Turklāt pirmajā pieciniekā iekļuva "Vienotība" ar 3,7%, KPV LV ar 3% un Attīstībai/Par! – par viņiem arī gatavi balsot 3% elektorāta.

Jaunajai konservatīvajai partijai ir 2,4% balsu, Latvijas Reģionu apvienībai – 1,7%, savukārt par "No sirds Latvijai" bija gatavi nobalsot 1,6% aptaujāto. Sarakstu noslēdz Latvijas Krievu savienība. Par šo partiju bija gatavi atdot savu balsi 1,2% respondentu.

Vērts atzīmēt, ka 13,7% aptaujāto vispār negrasās piedalīties balsošanā, savukārt 27,5% pagaidām nav izlēmuši, kādai partijai dot priekšroku.

Politologs Ojārs Skudra iepriekš atzīmēja, ka Latvijas jaunieši nebalsos rudens parlamenta vēlēšanās, jo vienkārši neredz tajās nekādu jēgu, jo šobrīd nepastāv politiskais spēks, kurš spētu piedāvāt jauniešiem tādu attīstības perspektīvu, kura vērojama rietumvalstīs.

Pēc temata

Politologs: Latvijas jaunieši neies uz vēlēšanām, bet gan brauks strādāt uz Rietumiem
Gasparjans: Latvijas specdienests sarīkojis tīrīšanu pirms Saeimas vēlēšanām
"Tas nav saistīts ar vēlēšanām": Nacionālais bloks vēlas aizliegt Krievijas telekanālus
Cambridge Analytica vadītājs pastāstījis par iejaukšanos Latvijas vēlēšanās

Galvenie temati