11:22 18 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1986
  • RUB90.8921
Viedoklis
Saņemt īso saiti
96

Austrijas, Čehijas, Bulgārijas, Slovēnijas un Latvijas valdības bija sašutušas par vakcīnu sadali ES. Eiropā ir gatavi izmantot Krievijā vai Ķīnā ražotos preparātus.

Ziņots, ka Brisele gatavojas pārrunām ar Maskavu par "Sputnik V" iepirkumiem. Par to, kāpēc cīņa ar koronavīrusu Eiropā izraisa skandālus, portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā Galija Ibragimova.

Sameklēt "grēkāzi"

"Vairākās ES valstīs piegādāto vakcīnu skaits neatbilst iedzīvotāju skaitam. Mēs aicinām apspriest to tuvākajā samitā," savā vēstulē ierosina Austrijas, Čehijas, Bulgārijas, Slovēnijas un Latvijas līderi.

Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs ieteica Briselei pievērst uzmanību stāvoklim Latvijā un Bulgārijā. Preparātu trūkums šajās valstīs draud ar jaunu koronavīrusa vilni, tātad – ar kārtējo izolāciju, brīdināja politiķis.

"Kāpēc, piemēram, Maltai tika vairāk vakcīnu, nekā Bulgārijai? – taujāja Kurcs. – Iemesls meklējams ES pārvaldošās padomes slepenajos kontraktos. Vajag izmeklēt šīs kuluāru vienošanās un nepārvērst vakcināciju par bazāru."

Oponenti no Sociāldemokrātiskās partijas Kurcam nepiekrita. "Kanclers meklē grēkāžus par vakcinācijas kampaņas izgāšanos Austrijā," atzīmēja partijā.

Vakcinācija ar Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma AstraZeneca preparātu un ASV ražoto Pfizer Austrijā sākās gada beigās. Martā sākās problēmas. Kompānija AstraZeneca paziņoja, ka nepaspēj apgādāt visas ES valstis. Turklāt vakcinētajiem nereti gadās blaknes (veidojas trombi), Itālijā un Dānijā fiksēti pat letāli gadījumi.

Austrija, Dānija, Norvēģija, Bulgārija, Latvija, Lietuva un Igaunija apturējušas preparāta lietošanu.

Blakusparādību vakcinācija

Nesen Igaunijā no vakcīnas miris 31 gadu vecs valsts ierēdnis. Aizvakar Slovākijā – 38 gadus veca skolotāja.

Upuru tuvinieki apņēmušies tiesāties ar kompāniju, taču tās vadība jau savlaicīgi noliedz apsūdzības. Arī Pasaules veselības organizācija uzskata, ka vakcīna esot droša.

"Saikne starp AstraZeneca preparātu un trombu veidošanos nav pierādīta. Nav iemeslu atteikties no vakcīnas," apgalvoja PVO pārstāve Mārgareta Harisa.

Tomēr valstu saraksts, kas šaubās par AstraZeneca, pastāvīgi pieaug. Aizvakar tās pielietošanu apturēja Vācija, Francija un Itālija.

Savukārt Pfizer vakcīnu pietrūkst. Tās sadala Brisele. Pagaidām runa ir par astoņām devām uz simt tūkstošiem iedzīvotāju. Salīdzinājumam: ASV – 24, Lielbritānijā – 32.

To savā vēstulē kritizēja Austrijas, Čehijas, Bulgārijas, Slovēnijas un Latvijas līderi.

Tūrisms nepacietīgi gaida startu

Vakcinācijas tempi Latvijā un Bulgārijā patiešām palēninājušies – Kurcs tam pievērsa īpašu uzmanību. Tagad šajās valstīs vidēji vakcinē līdz divus tūkstošus cilvēku.

Vismaz līdz marta beigām gaidāms preparātu trūkums, brīdināja Latvijas Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča.

Līdz aprīļa vidum Rīga plānoja saņemt 164 tūkstošus devu. Pusi no tām – AstraZeneca, taču tagad tas nav droši zināms. Ja ražotājs nepierādīs, ka vakcīna ir droša, nāksies no tās atteikties. Maksāt par papildu piegādēm Pfizer valdība pagaidām nevar.

Juhņēviča atklāja, ka noliktavās vakcīnu nav – visas piegādātas medicīnas iestādēm un ģimenes ārstiem.

Bulgārija gatavojas tūrisma sezonai: 1. maijā atsākas starptautiskā aviosatiksme. Valstī ielaidīs ar negatīvu Covid-19 testu vai vakcīnas sertifikātu. Tomēr vietējo iedzīvotāju vakcinācijā ir grūtības.

Februārī tika saņemta liela AstraZeneca partija. No stingrās izolācijas nogurušie cilvēki sāka potēties. Tāpat kā kaimiņi ES, valdība sūdzējās, ka vakcīnu trūkst pat mediķiem, skolotājiem un pensionāriem. Tagad process ir pavisam palēninājies.

"Esmu devis rīkojumu pārtraukt vakcināciju ar AstraZeneca līdz brīdim, kamēr Eiropas Zāļu aģentūra gaisinās visas šaubas par tās drošību," paziņoja premjerministrs Boiko Borisovs.

Noslēpumi un mahinācijas

Neapmierinātibu vairākās ES valstīs vairo fakts, ka laikā, kamēr vieni gaida piegādes atsākšanos, citi nezina, kur likt pārpalikumus. Piemēram, Vācijā noliktavās sakrājies aptuveni miljons nepieprasītu devu.

Lielbritānijā vakcinēts jau 21 miljons cilvēku – atšķirībā no ES, tā preparātus saņēma netraucēti.

Itālijas valdība atklāti pārmeta Londonai vakcinācijas sabotāžu un piedraudēja ar tiesu. Ražotāji taisnojās: "Grūtības saistītas ar galvenā komponenta izgatavošanu." Taču tas nevienu nenomierina. Runājot par "slepenajiem kontraktiem," Kurcs deva mājienu arī par ātrajām piegādēm Lielbritānijai.

Eiropiešu sašutumu un aizdomas izraisa fakts, ka Saūda Arābijā, AAE un Katarā vakcinācijas kampaņa sākās vienlaikus ar Eiropu. Šķiet, pirmie vakcīnas saņem tie, kas maksā vairāk.

Vakcīnu karš

ES domā par Krievijas un Ķīnas vakcīnām. Piemēram, Francija plāno izmantot "Sputnik V", ja mediķi apstiprinās tāda soļa efektivitāti.

Interesējas arī Vācijas Vakcīnu un biomedicīnisko ārstniecisko līdzekļu izstrādes institūts. Noteikumi ir tādi paši – atbilstība ES kritērijiem. Par plāniem iepirkt "Sputnik V" stāsta Austrija. "Šajā jautājumā nevar būt ne runas par ģeopolitiku," uzsvēra Kurcs.

Reuters vēsta, ka ES gatavojas pārrunām ar Maskavu par "Sputnik V". Krievijas tiešo investīciju fonds ziņu nekomentēja. Tomēr žurnālisti noskaidroja: "Sputnik V" ražošanu iespējams organizēt Itālijā un Vācijā.

Vēl viena versija: Brisele mainījusi viedokli par Krievijas vakcīnu, lai kontrolētu piegādes. Piemēram, Ungārija, Slovākija, Čehija par tām vienojās pašas. Uz pārmetumiem par ES tiesisko mehānismu ignorēšanu tās atbild ar savām pretenzijām: gaidīt Pfizer ir pārlieku ilgi.

Džordža Maršala Eiropas drošības jautājumu pētījumu  centra speciālists Pals Dunajs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja: "Runa nav par "Sputnik V" unikalitāti, bet gan par bezizejas stāvokli, kādā nonākušās daudzas ES valstis."

"Eiropa taču interesējas arī par Ķīnas vakcīnu. Piemēram, Ungārija pirmā ES saņēma preparātu

Sinopharm. Alternartīvas pasargā no traucējumiem ar piegādēm un problēmām, kādas tagad radušās AstraZeneca," paskaidroja ungāru politologs.

Britu starptautisko attiecību speciāliste Saša Metjūza uzskata, ka "vakcīnu karš" turpināsies līdz pandēmijas beigām. "Cilvēki Lielbritānijā, Itālijā, Francijā ir noguruši no sēdēšanas mājās un kritizē valdību. Tā mēģina atrast brīnumpaņēmienu, lai atbrīvotos no koronavīrusa un izpelnītos politisko atzinību. Jo vairāk vakcīnu, jo lielākas izredzes noturēt varu," viņa precizēja.

Domājams, princips "katrs pats par sevi" Eiropā būs aktuāls līdz brīdim, kad visi būs vakcinēti.

Pēc temata

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Satriecoši SKDS aptaujas rezultāti Latvijā: 44% respondentu vēlas "Sputnik V"
Vakcīna "Sputnik V" reģistrēta jau 46 pasaules valstīs
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība

Galvenie temati